Praktiskā kabala: kā sajust augstāko pasauli

Kongress Odesā Vienotības aplī”, 1. nodarbība

Lai sajustu augstāko pasauli, mūsu pasaulē pastāv tikai viens nosacījums – jāizveido neliela sabiedrība, minimums no desmit cilvēkiem, kuriem nepārtraukti jācenšas būt savstarpēji saistītiem, gluži kā dzīvs organisms – pilnīgā, labā, integrālā vienotībā.

Un ja mēs pacentīsimies savstarpēji izveidot šādu struktūru, tad pakāpeniski sevī sāksim sajust jaunas integrālas īpašības. Taču tās neattieksies uz katru no desmit dalībniekiem atsevišķi, bet gan kļūs par viņu kopīgām īpašībām.

Kopīgas vēlmes, kas izpaužas starp mums, savienos mūs vienotā garīgā cilvēkā, kuru mēs veidojam paši, turklāt papildinot viens otra domas, veidosies mūsu kopējais saprāts. Apvienošanās rezultātā mēs izveidosim jaunu garīgu tēlu: vienu vienotu cilvēku no visiem desmit.

Katrs no mums spēs sevi tajā sajust, jo tad, kad mēs iemiesojamies šajā tēlā, mēs jūtam viņu nevis sevi. Viņā iekļaujoties, mēs kopā kļūstam kā viena sistēma, kā vienots sajūtu orgāns.

Katrs, pārvarot savu egoistisko pasaules uztveri, caur apvienošanos, caur visu savstarpējo iekļaušanos vienotā veselumā, nonāk pie jaunas, no iepriekšējā stāvokļa neatkarīgas pasaules uztveres.

Un ar šo mūsu radīto jauno maņu orgānu mēs sākam just jaunu Dabas stāvokli, dēvētu par augstāko pasauli – vadības sistēmu, tās iedarbību uz mums, pilnīgi citas pasaules īpašības, kuras ir pretējas egoistiskām īpašībām.

Mūsu pasaulē viss ir veidots, pamatojoties uz divām pretējām īpašībām: pluss – mīnuss, silts – auksts utt. Līdzsvars starp šīm īpašībām rada stāvokli, ko dēvē par dzīvi, komfortu, homeostāzi – to, pēc kā mēs tiecamies. Līdzsvars eksistē visur, izņemot mūsu iekšējo egoistisko vēlmi.

Taču augstākās pasaules atklāšana ļauj izveidot jaunu mūsu egoistisko un altruistisko vēlmju līdzsvara sistēmu, neiznīcinot egoismu, bet gan to papildinot. Turklāt altruistiskās vēlmes neattiecas uz mūsu pasauli, jo tas, ko mēs pasaulīgajā līmenī uzskatam par altruismu arī ir egoisms.

Līdzsvara stāvokli starp egoismu un jauno sistēmu – atdevi, iekļaušanos viens otrā, pacelšanos virs sevis – kabalā dēvē par „mīlestību”. Mīlestība ir tāds stāvoklis, kad tu piepildi cita cilvēka vēlmes, neko nevēloties sev. Proti, šāds stāvoklis ir pretējs pašreizējai cilvēka dabai.

Tiklīdz mēs šādu stāvokli sasniegsim, kaut vai tikai vienreiz, tad pat vis mazākā egoistiskā līmenī spēsim līdzsvarot savu egoismu, jo visi šie stāvokļi tiek graduēti – mēs uzreiz sajutīsim, kur patiesībā atrodamies.

Mums visapkārt būs spēki, kuri vada mūsu pasauli. Mēs sāksim just, ka atrodamies absolūtā spēku tīklā, un tad mums kļūs saprotams, kas ar mums notiek un kas jādara. Tāds arī ir mūsu uzdevums.

Tāpēc cilvēks, kuram ir nopietna vēlme izzināt dzīves jēgu un augstākās pasaules vadību, acumirklī automātiski, gribot negribot, gluži kā elektriskā lauka lādiņš, peldot pa dzīves straumi, nokļūst vienā no mūsu grupām, bet ja nē, tad atrod mūs ar interneta palīdzību.

Tāds ir dabas likums, tādēļ ka šādam cilvēkam ir noteikts negatīvais lādiņš, kurš meklē tam atbilstošu pozitīvo punktu, lai pie tā pieslēdzoties saņemtu vēlamo rezultātu. Šādi ir veidota visa dabas sistēma.

Un kad cilvēks nonāk pie mums, mēs viņu apmācām, kā pareizi apvienoties ar biedriem, jo pats galvenais ir praktiskās nodarbības. Šo nodarbību laikā cilvēks apvienojas ar viņam līdzīgi domājošiem, kopā ar viņiem veido kopīgu, integrālu maņu orgānu un sāk uztvert vadības sistēmu jeb augstāko pasauli.

Es ļoti ceru, ka mēs spēsim paveikt lielu darbu un atklāt īsto mūsu pasaules ainu – tas mums ir ļoti nepieciešams.

Tādējādi mēs praktiski nonākam pie visu problēmu avota un rodam iespēju tās atrisināt, paceļam sevi līmeni augstāk virs visiem mūsu pasaules trūkumiem un nonākam jaunā sistēmā, kas visos līmeņos ir piepildīta ar savstarpēji harmonisku attieksmi vienam pret otru un dabu.

No 1. nodarbības Odesas kongresā, 16.10.2015.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed