Kongress Odesā „Vienotības aplī”, 1. nodarbība

Kabala ir tāda pati zinātne kā visas citas zinātnes, kuras mēs mūsu pasaulē izzinām. Daudzas paaudzes ir cītīgi strādājušas, lai šo zinātni attīstītu, apvienotu un noformētu sarežģītu zinību kopējā sistēmā, jo tās ir zināšanas par vadības sistēmu, kas atrodas līmeni augstāk nekā mūsu pasaule.

Mēs viegli spējam vadīt nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu, tādēļ ka tie ir līmeni zemāk par mums, lai gan būtībā mēs visi atrodamies vienā pasaulē. Taču līmenis par ko stāsta kabala, ir augstākās pasaules līmenis un tur pastāv tādi likumi, kurus mēs šeit nejūtam, tur darbojas jauni, mums pilnīgi nesaprotami noteikumi.

Kabalisti savos darbos „Desmit Sefirotu Mācība”, „Zoar Grāmata” u.c. nedaudz skaidro, kas notiek augstākajās pasaulēs. Šīs grāmatas viņi rakstīja sev, tādēļ ka cilvēkam ir ļoti grūti saprast augstāko sistēmu, to neizzinot.

Tādēļ, ka nav vērts stāstīt dzīvniekiem par mūsu dzīvi. Un lai gan mums ar viņiem ir daudz kopīga, jo mēs, tāpat kā viņi atrodamies dzīvnieciskajā līmenī, nav jēgas mūsu mazākajiem brāļiem skaidrot, kā mēs dzīvojam. Viņi vienalga nesapratīs.

Tāpēc kabalisti pat necenšas izskaidrot, kā iekārtota augstākā pasaule, tādēļ ka tam ir nepieciešami pavisam citi sajūtu un prāta savienojumi – nevis augstāks līmenis, kuru iespējams sasniegt ar dažādu triku, datora un citu ierīču palīdzību, bet pavisam cita sistēma, kuras mums nav.

Lai mūsos ierosinātu šīs sistēmas dzimšanu, kabalisti piedāvā piesaistīt sev augstākās pasaules enerģiju un izmantot tās īpašības. Un tad pateicoties tās tiešai iedarbībai uz mums, mēs sāksim atklāt šīs īpašības sevī un sajust citu realitāti. No šīm sajūtām veidojas augstākās pasaules aina un kļūst saprotama vadības sistēma, kas pārvalda mūsu pasauli.

Šeit, tad arī sākas izpēte: ko mums dod kabalas zinātne? Kādus signālus mēs saņemam no augstākās sistēmas, kura vada mūsu pasauli? Kā uz tiem reaģēt? Kā sākt kontaktēties ar augstāko pasauli? Ja šī sistēma vada mūsu pasauli, vai arī mēs izveidojot atgriezenisku saikni varam uz to iedarboties? Vai mēs varam vadīt savu likteni un visu, kas ar mums notiek?

Pirmkārt, kabala sniedz iespēju saprast, ko no mums vēlas augstākā vadība, pēc kādas programmas tā darbojas. Atrodoties mūsu pasaulē, mēs to sajūtam kā visapkārt esošo telpu, jūtam sevī un pasaulē kaut kādas izmaiņas, taču nezinām, kas notiks nākamajā mirklī un kurp virza mūs vadošie spēki.

Katru reizi mēs cenšamies, kā mums pašiem šķiet, pareizi saprast to, kas ar mums notiek, ko no mums vēlas daba, taču nepārtraukti kļūdāmies. Mūsu dzīve nekļūst labāka.

Arvien vairāk attīstoties, mēs sevī sākam sajust tukšuma sajūtu, jo, ja iepriekš mēs centāmies vienkārši iekārtot savu materiālo, ģimenes un sabiedrisko dzīvi, tad šodien cilvēkā rodas daudz dziļākas prasības: kāpēc mēs dzīvojam?

Mēs redzam, ka jaunatne attālinās no vecākiem, cilvēki nevēlas veidot ģimenes, viņos rodas jautājums par dzīves jēgu, uz ko viņi nespēj atrast atbildi. Tāpēc mums ir grūti dzīvot – trūkst jēgas, trūkst stimula.

Un šeit kabalas zinātne parāda pašlaik pasaulē notiekošo ainu, kā mēs tiekam vadīti un kādu rekciju uz saviem signāliem no mums pieprasa daba. Kabala mums atklāj mūsu nākamos stāvokļus un parāda, kādā veidā tos ir iespējams sasniegt: ciešanu ceļā vai savas pareizas piepūles ceļā.

Tāpēc kabala izvirzās kā ļoti praktiska un aktuāla mūsdienu zinātne. Mēs sākam saprast, kāpēc tā tik daudzus gadus bija slēpta – cilvēcei tā nebija vajadzīga. Cilvēki bija aizņemti ar savas dzīves iekārtošanu, viņus interesēja tikai personīgā labklājība un nekas vairāk, viņus apmierināja tas, ko guva no dzīvnieciskā līmeņa.

Mūsdienas ir īpašs kabalas atklāšanas laiks, tas sākās mirklī, kad pasaule sāka kļūt „apaļa”, integrāla, savstarpēji saistīta, savstarpēji atkarīga, kopīga. Un mēs nespējam ar šo pasauli tikt galā, tāpēc ka esam radīti pēc lineārā principa: „dod – ņem”.

Mums nav saprotama mūsu atkarība vienam no otra, tāpēc ka tas atrodas virs mūsu attīstības līmeņa. Mums nav zināma mūsu saikne ar nedzīvo, augu, dzīvniecisko dabu.

Mēs nezināms, kā tie savstarpēji savienojas, kā viens otru papildina, kādā līdzsvarā tie atrodas. Iespējams mēs spējam to nojaust, taču tā nav mūsu personīga tieša sajūta un kur nu vēl cilvēciskās sabiedrības sajūta.

Kamēr mēs katrs dzīvojām savā stūrī: darbs, mājas, ģimene – viss bija normāli. Kad pagājušā gadsimta vidū sākās pasaules sabrukums, mēs acumirklī atklājām pilnīgi citu ainu, proti, savstarpēju atkarību vienam no otra. Tomēr mēs vēl nevaram ar to strādāt.

Mēs redzam, ka daudzās valstīs notiek nepārtraukti kari, ģimenes izjūk, bērni aiziet no vecākiem utt. – sabiedrība sašķeļas. Un viss tikai tādēļ, ka iepriekšējos cilvēku sabiedrības likumus mēs mēģinām izmantot šodienas jaunajos apstākļos.

Mēs esam nonākuši citā savstarpējo saikņu sistēmā, taču mūsos iekšēji šīs saiknes nav. Šeit, tad arī parādās kabalas zinātne, skaidrojot kā šo sistēmu izveidot.

Lieta tā, ka augstākā pasaule ir veidota uz absolūti pilnīgas, visu kopīgas savstarpējas saiknes nosacījumiem. Un ja mēs sevi noskaņosim integrāli, tad spēsim to sajust un saprast, kādā veidā mēs varam pareizi mijiedarboties viens ar otru, pareizi iekārtoties dzīvē, turklāt tā, ka, izņemot mūsu pasauli, mēs sāksim sajust arī citu realitāti.

Tad pavērsies viss Universs un mēs sajutīsim sevi kā eksistējošus mūžīgi un ne teikai mūsu dzīvnieciskajā ķermenī, bet savstarpēji saistītus vienā vispārējā sistēmā, kuru dēvē par Ādamu. Līdz šādam stāvoklim mums ir jānonāk.

Tāpēc mūžīgas laimes atslēga atrodas augstākās pasaules vadības sistēmas atklāšanā. Tā eksistē šeit, mums līdzās, tikai mums nav tādu maņu orgānu, lai to sajustu. Mūsu ķermeniskie (dzīvnieciskie) maņu orgāni (redze, dzirde, oža, tauste, garša) uztver tikai mazu fragmentu no visas Universa ainas. Tāpēc kabala mūsu līmeni dēvē par dzīvniecisko līmeni.

Taču pašlaik mūsos sāk parādīties nepieciešamība sajust daudz augstāku eksistences līmeni. Cilvēkiem rodas jautājumi par dzīves jēgu, tās avotu un par to, kas notiek pēc nāves. Tomēr tas, ka uz šiem jautājumiem nespējam rast atbildes noved mūs līdz depresijai un izmisumam. Taču tas, ka šādi jautājumi rodas tieši mūsu paaudzē jau ir labi. Tāpēc pasaule ir pelnījusi kabalas atklāšanos.

No 1. nodarbības Odesas kongresā, 16.10.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala, Kongresi, Norises | Add Comment →