Jautājums: Kad es 20 gadus atpakaļ atnācu pie jums uzņemt nelielu video sižetu par kabalu, ne par kādu dzīves jēgu es nedomāju. Man nebija doma, ka es palikšu kopā ar jums.

Atnāku, skatos šeit nav ko uzņemt: sarkano diegu nav, svētītā ūdens nav, sešstaru zvaigznes nav. Jūs pienācāt, apsēdāties, sākāt runāt un ceturtajā teikumā man radās sajūta, ka es esmu mājās.

Taču es zinu, ka jums viss bija citādāk: vēlme izprast dzīves jēgu jūsos kvēloja un dega. Kā tas ar cilvēku notiek? Kādā veidā mūs visus saved kopā?

Atbilde: Dažādi. Katram ir savs stāsts.

Taču principā, ja atceramies bērnību, mūs visus tirdīja jautājums par dzīves jēgu: „Kādēļ cilvēki dzīvo? Kas ar viņiem notiek pēc nāves?” un tamlīdzīgi.

Mazi bērni šo jautājumu uzdod bieži. Taču pēc tam, tas pazūd īpaši, kad sākas hormonālā attīstība, kas nomāc pilnīgi visu. Pēc kāda laika jautājums par dzīves jēgu sāk parādīties no jauna.

Taču mūsu pasaulē augstākā vadība necer uz to, ka mūsos sāks parādīties šādi jautājumi. Tādēļ, lai to atklātu, tā virza mūs uz priekšu ciešanu ceļā, lai mēs izjustu dzīves jēgas trūkumu.

Mēs esam nonākuši strupceļā, ko augstākā pasaule mums radījusi speciāli. Ja mēs atvērsim kabalas grāmatas, kuras sarakstītas pirms 4 – 5 tūkstošiem gadu, tad uzzināsim to, kas tajās sacīts, proti, ka 20.gs. beigās, 21.gs. sākumā pasaule nonāks strupceļā. Tieši mūsdienās atklāsies, ka augstākā pasaule jāsasniedz visai cilvēcei.

Jautājums: Tas ir, jūs uzskatāt, ka strupceļš, tas ir labi?

Atbilde: Kas vēl var piespiest cilvēku pielikt pūles un pacelties augstāk par sevi? Tikai strupceļš. Citādi mēs paliksim uz tā paša dzīvnieciskās attīstības līmeņa. Taču dabā, tas nav paredzēts.

Esošajā stāvoklī mēs varam noturēties vēl vairākus gadu desmitus, taču tas nav vajadzīgs, tādēļ ka tie būs lielu ciešanu, satricinājumu, pārdzīvojumu, bezjēdzīgas dzīves gadi, kad nāve liksies kā glābiņš.

Ja mēs neveiksim izrāvienu uz priekšu, tad pasauli sagaida lielas ciešanas. Tās visas ir virzītas uz to, lai pastumtu mūs uz nākamo, augstāko pakāpienu. Un ja mēs paši neveiksim šo izrāvienu uz priekšu, tad ciešanas to izdarīs mūsu vietā.

Jautājums: Kāda nozīme skaidrojumiem, ja pasaule vienalga iet savu ceļu…

Atbilde: Nē, tas tā nav. Pastāv radīšanas programma, kura tiek īstenota dzīvē. Kabalas grāmatās ir aprakstīta visa mūsu evolūcija, sākot no Zemes rašanās pirms miljardiem gadu un līdz mūsdienām.

Vēl ilgi pirms Darvina un citiem zinātniekiem un filozofiem kabalisti rakstīja, ka pasaule attīstās pēc noteiktas programmas. Un pašlaik šī programma ir sasniegusi savas pasaulīgās realizācijas beigu posmu.

Mēs esam izsmēluši praktiski visu no tā, ko mums vajadzēja izdarīt un tādēļ zinātne, kultūra, ģimene, viss ar ko cilvēks mūsu pasaulē nodarbojas nonāk strupceļā. Tieši šis strupceļš mūs izstums uz augšu.

Jautājums: Kāpēc pūlēties, ja viss jau ir zināms?

Atbilde: Tāpēc, lai mēs paši tiektos uz priekšu un ātri sasniegtu radīšanas mērķi, saprātīgi izzinot, nevis piespiedu kārtā kā dzīvnieki, kas mūk no ciešanām, kuras tos dzen no mugurpuses. Tad mūsu pacelšanās uz nākamo pakāpienu būs vēlama un priecīga.

No nodarbības krievu valodā, 20.09.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Krīze un globalizācija | Add Comment →