Misija ir iespējama

Jautājums: Kāpēc ebreji izklīda pa visu pasauli un kā viņi var izpildīt savu misiju?

Atbilde: Cilvēces evolūcijas uzdevums ir visus virzīt uz augstākā spēka atklāsmi.

Grupa, kas kopā ar Ābramu izgāja no Babilonas, sastāvēja no cilvēkiem, kuri bija spējīgi sasniegt garīgo līmeni, viņi pieņēma Ābrama aicinājumu un saskaņā ar ideoloģijas principiem izveidoja tautu.

Rezultātā šī tauta ar Mozu priekšgalā – Ābrama darba turpinātāju – piekrita pieņemt galveno Toras likumu: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” un pildīt vienam pret otru savstarpējo galvojumu. Tāpēc, lai ko mēs dzīvē darītu, mums ir jāseko tikai šim mērķim.

Pēc Toras saņemšanas, pēc pavadītajiem četrdesmit gadiem tuksnesī, tauta paceļas augšup līdz savstarpējās atdeves un mīlestības līmenim, un sasniedzot savstarpējo apvienošanos, kļuva cienīgi ienākt Izraēlas zemē. Tāpēc mums nav vajadzīgs Templis, kas būvēts no akmeņiem, bet gan Templis, kas uzcelts mūsu sirdī.

Tolaik tauta sasniedza ļoti augstu vienotības līmeni. Sacīts, ka, sākot no Danas līdz pat Berševai, nebija neviena sešgadīga bērna, kurš nezinātu, kas ir egoisms un altruisms visās to izpausmēs. Lūk, tādā līmenī atradās Izraēlas tauta.

Taču pēc kāda laika viņu egoisms palielinājās, un viņi nokrita no šī līmeņa. Viņu vidū uzliesmoja naids, tādēļ valdnieks Nebukadnecars bez grūtībām iekaroja Izraēlu, sagrāva Pirmo Templi un tautu aizveda trimdā uz Babilonu.

Pēc 70 gadiem ķēniņienes Esteres laikā ebreji atgriezās atpakaļ un sāka celt Otro Templi, kas kādu laiku pastāvēja, un atbilstoši tam savstarpējam naidam, kas viņu vidū atkal palielinājās, arī Otrais Templis sāka pakāpeniski brukt.

Rezultātā 24 tūkstoši rabīna Akivas mācekļu no mīlestības līmeņa nolaidās līdz naida līmenim un tas kļuva par iemeslu, kādēļ romieši sagrāva Otro Templi.

Šodien mēs atkal esam nonākuši līdz briesmīgiem notikumiem, jo mūsu tauta nekad nav bijusi tik sašķelta kā šodien! Diemžēl tas, kas pašlaik notiek Amerikā, mūsu ebreju brāļu vidū, ir uzskatāms piemērs tam, kas mūs gaida.

Torā sacīts, ka Izraēla dodas trimdā, lai pievienotu sev pasaules tautu dvēseles. Tādēļ mēs gadsimtiem ilgi esam klīduši pa pasauli.

Mums bija jāsavienojas ar visām tautām, jānodod viņiem mūsu zināšanu iedīgļi un no jauna jāatgriežas Izraēlā, lai labā savstarpējā saiknē, vai zem liela spiediena no ārienes savstarpēji apvienotos, par to stāsta Pravieši grāmatā par Mašiahu.

Izplatot šīs zināšanas, mēs nonāksim pie nosacījuma „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” izpildīšanas. Turklāt mums ar prieku pievienosies visa pasaule! Ja mēs šodien sāktu kaut mazliet šo nosacījumu pildīt, mēs acumirklī redzētu, cik kardināli, automātiski ir mainījusies visu pasaules tautu attieksme pret mums.

Pasaules tautām nav nekādu iespēju pašiem kaut ko paveikt. Taču mēs atrodamies vidū – vidējā līnijā, tāpēc viss ir atkarīgs no mums: nosliekt pasauli uz ciešanu vai uz labestības pusi. Tāpēc ne velti mūs apsūdz, ka mēs esam ciešanu cēlonis pasaulē.

Šodien mēs atrodamies noslēguma posmā – stāvoklī, ko dēvē par „pēdējo paaudzi”. No mums ir atkarīgs, kā mēs apvienosimies: labā vai sliktā veidā. Tas ietekmē politiku, ekonomiku, ekoloģiju, visu, kas ar mums un visu pasauli var notikt.

No lekcijas Ņujorkā, 20.07.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: