Jautājums: Jūs apgalvojat, ka tad, kad cilvēkam ir slikti, viņš savas sajūtas var saistīt ar Radītāju. Taču, tādā gadījumā es apsūdzu Radītāju, ka Viņš nav devis pietiekami gaismas, lai es justos labi?

Atbilde: Pirmkārt, nav svarīgi, vai es svētu vai nolādu Radītāju, attiecos pret Viņu labi vai slikti. Galvenais nepārtraukt saikni ar Viņu.

Pat ja saikne ir „mugura pret muguru”, kad es ar Radītāju esmu neapmierināts, esmu pastāvīgās pretrunās, cīnos, konfliktēju ar Viņu. Tas nav svarīgi. Galvenais neaizmirst, ka man ir saikne tieši ar Radītāju.

Šo saikni jebkādos gadījumos un apstākļos nepieciešams pastāvīgi uzturēt. Un nevajag baidīties atklāt, ka es neesmu apmierināts ar Radītāju.

Pastāvīgi paturi Viņu savā prātā kā vienīgo Partneri. Tavā dzīvē nekā cita nav. Visi pārējie ir tikai „tēli”, „ēnas”, nevis cilvēki. Visi bez izņēmums. Un citi cilvēki tev ir doti tādēļ, lai tu caur viņiem paustu savu attieksmi pret Radītāju un Viņu atklātu.

Jautājums: Taču, kā no pastāvīgām dusmām, apvainojumiem, kas vērsti pret Radītāju, es nonākšu līdz atdeves īpašībai?

Atbilde: Tu redzēsi, cik tas ir lietderīgi, ja tu Viņu pastāvīgi nolādi.

Runa ir pastāvīgumu, par jūsu saiknes uzturēšanu: no rīta līdz vakaram tu nepārtraukti izvirzi Viņam pretenzijas un pārmetumus, Viņu apsūdzi un nolādi, taču, neskatoties uz to, nevienu darbību, nevienu domu, nevienu savu vēlmi, nepiedēvē citam faktoram, izņemot Radītāju.

Ja tā rīkosies, tad tajā pašā dienā tu atklāsi Radītāju. Atklāsi īstenībā, neatliekot uz ilgiem gadiem. Nepieciešama ļoti spēcīga koncentrēšanās, fokusēšanās, pateicoties tam tu sāksi saprast, kā Viņš tevi vada. Un tad tu redzēsi Radītāja „spēli”, ko dēvē par „līgavaiņa un līgavas deju”. Tādējādi mēs sākam atklāt nolūku…

No nodarbības, no Grāmatas „Šamati”, 11.07.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →