Jautājums: Ja daba jebkurā gadījumā darīs savu, kāpēc mums ar to jācīnās, jo tā vai citādi mēs sasniegsim galīgo mērķi?

Atbilde: Pravieši paredzēja cilvēces nākotni.

Pravietis ir cilvēks, kuram ir saikne ar Radītāju, viņš ir sasniedzis tādu atdeves un mīlestības īpašību, ka var izveidot saikni starp sevi un citiem, kas līdzinās Radītāja īpašībai.

Un atbilstoši īpašību līdzības likumam, viņš uztver visu, kas eksistē augstākajā pasaulē: Radītāja domas, nolūkus, darbības. Tādēļ pravietim nepastāv kategorija laiks, viņš jau iepriekš zina, kas notiks.

Ja tas tā ir, tad kāda nozīme tam, ko mēs darām un kā rīkojamies? Taču lieta tāda, ka ir divi ceļi, kā sasniegt mērķi.

Pirmais ir ciešanu ceļš, kad mēs netiecamies uz pareizu savstarpēju apvienošanos, lai nodotu vienotības metodiku pasaules tautām un kļūtu viņiem kā gaisma. Tad daba piespiedu kārtā liek mums virzīties uz priekšu caur nelaimēm un triecieniem.

Otrais ir Toras ceļš, kad mēs labojamies ar gaismas palīdzību, kas nonāk no augšienes un virza mūs uz labestības un mīlestības stāvokli.

Abi ceļi, tikai dažādos veidos, ved mūs uz pilnīgu, mūžīgu stāvokli un mēs varam redzēt, kādā veidā turp virzāmies, kas mūs gaida. Tāpēc es vēršos pie visiem cilvēkiem, lai mēs no ciešanu ceļa pārietu uz Toras ceļu.

Pravieši skaidroja to, kas nav atkarīgs no mums, tas ir, paredzēja visas šausmas, kas notiks ar mums, ja mēs neiesim labu ceļu.

Tomēr ir iespējams virzīties uz priekšu vismaz nedaudz šo ceļu koriģējot. Un tas ir atkarīgs no mums.

Tādēļ šajā traģiskajā 9. Ava dienā pacentīsimies kopā no sirds padomāt par to, lai visiem šī šausmīgā diena kļūtu par laimīgāko dienu.

No lekcijas Ņujorkā, 20.07.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →