Bērni autisti ir kā sabiedrības un vecāku pārbaudes lakmusa papīriņš. Taču mēs neesam spējīgi tādus bērnus pieņemt, tādēļ ka mums trūkst sabiedriskās apziņas elastības. Patiesībā mums tās nav.

Mūsdienās, ņemot vērā vispārējo izglītības virzienu, skolotājs ir tendēts strādāt ar parastiem bērniem un viss pārējais viņu neinteresē. Skolotājam klasē nav vajadzīgi autisti.

Protams, ir sastopami pasniedzēji, kuri sirsnīgi attiecas pret tādiem bērniem, taču diemžēl viņu ir ļoti maz.

Parasti šādi bērni cilvēkiem ļoti pieķeras, ir uzticīgi, viņu sabiedriskajā uzvedībā ir daudz dzīvnieciskās uzvedības elementu.

Viņi kā dzīvnieki pieķeras tiem, kuri atrodas viņiem līdzās, viņiem nepiemīt divkosīga daba, viņu uzvedībā nav nekāda ļauna nodoma. Tāpēc viņi izraisa pret sevi neliekuļotu attieksmi.

No TV raidījuma „Pēdējā paaudze”, 13. raidījums, 09.07.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment →