Kāpēc svarīgi neattālināties no dabas

Jautājums: Kas ir augstākais spēks, kāda ir tā saikne ar dabu?

Atbilde: Caur dabu iespējams atklāt augstāko spēku, kā reiz to izdarīja pirmtēvs Ādams. Sacīts, ka Ādams naktī pētīja zvaigznes, vēroja apkārtējo dabu un jautāja: „Kur ir tas augstākais spēks, kas radīja visu šo pasauli, to uztur un vada?

Augstākais spēks caur visu, kas mani ietver, vēlas man kaut ko teikt. Taču es neesmu spējīgs sadzirdēt. Manas ausis ir aizbāztas un sirds nedzirdīga, man nepieciešams tos atvērt, lai varētu sākt dzirdēt un just.”

Šādi Ādams atklāja, ka cilvēka galvenais šķērslis ir viņa egoisms. Tādēļ nepieciešams pacelties virs egoisma un attiekties vienam pret otru tāpat kā daba, ar mīlestību. Ādams redzēja, ka daba tiek vadīta ar atdeves un mīlestības spēku, un pie viņa tā vēršas caur visu apkārt esošo.

Es domāju, ka mūsu centieni atgriezties pie dabas nenotiek tādēļ, ka vēlamies izmantot uzturā organisku pārtiku un atteikties no atsāpināšanas dzemdībās, bet tādēļ, ka cilvēks ar savu iekšējo tieksmi vēlas atklāt dabas iekšējo spēku, Radītāju. Tikai saiknē ar šo spēku mēs jutīsim, ka atgriežamies pie dabas.

Cerēsim, ka mēs spēsim to realizēt ātri un viegli, jo mērojot garu apkārtceļu mēs nonāksim pilnīgā bezizejā un izmisumā, un būsim spiesti atgriezties atpakaļ.

Jāsaprot, ka nav vērts attālināties no dabas, tādējādi mēs varam sev izveidot labu, ērtu dzīvi. Mēs nezaudēsim tehniskā un tehnoloģiskā progresa priekšrocības, ja vien atgriešanās pie dabas notiks saplūsmē ar dabas iekšējo daļu, ar Radītāju.

Jautājums: Kāpēc tik svarīgi neattālināties no dabas?

Atbilde: Tādēļ, ka mēs izjaucam līdzsvaru un nākotnē par to mums nāksies maksāt augstu cenu. Mēs uzturā lietojam sintētisku pārtiku. Drīz ēdienu varēs izdrukāt ar printeri: gan gaļu, gan saldējumu, gan vīnu, gan pienu – visu no viena ķīmisko reaģentu kārtridža.

Cilvēks ēdīs un domās, ka tā ir vista ar rīsiem, vīns, salāti, bet īstenībā tas viss taisīts no vienas un tās pašas mākslīgās masas ar dažādām garšas un smaržas piedevām.

No tās pašas masas var izgatavot krēslu, galdu vai vakariņas, visu kas nepieciešams. Kādam tas var likties kā progress un liecināt par cilvēka augsto attīstības līmeni, taču tas tā nav.

Ja mēs virzāmies tikai mākslīgas dzīves virzienā, tad zaudējam savu formu. Mēs nekļūstam labāki, laipnāki un iekšēji bagātāki, bet pārvēršamies par robotiem. Drīz mēs arī bērnus drukāsim ar printeri no tā paša kārtridža.

Tādēļ cerēsim, ka mēs tomēr atgriezīsimies atpakaļ pie dabas, tas nozīmē atgriešanos pie iekšējās dabas daļas, pie augstākā spēka, kas sevī ietver visu esošo. Tas nav pretrunā ar tehnoloģisko attīstību, bet gan to līdzsvaro. Tādā veidā mēs spēsim noturēties vidējā līnijā, kas tiek dēvēta par zelta vidusceļu.

No 591. sarunas par jauno dzīvi, 30.06.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed