Un Mozus sacīja Hobabam, Reguēla dēlam, savas midiāniešu sievas tēvam: „Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu.

Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo Tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam.” Bet viņš atbildēja: „Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem.”

Bet Mozus viņam sacīja: „Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs. Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko Tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu.” [Tora, Skaitļi, Bealotha, 10:29 – 10:32]

Replika: Vēl pirms iziešanas no Ēģiptes, Mozus sievastēvs, Jetrus ieradās pie znota un ar egoistisku gudrību stāstīja viņam, kā labāk vadīt tautu. Tieši tas pats šeit ir teikts par Hobabu: „Tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas”.

Atbilde: Mēs no savām egoistiskajām vēlmēm, lai tās izlabotu, pastāvīgi velkam uz āru jaunas īpašības. Tās ir nepieciešamas mūsu virzībai uz priekšu.

Midiānietis Hobabs līdzīgi kā Jetrus attēlo egoismu, kurš mums ir jāizlabo, jo citādāk nespēsim virzīties uz priekšu.

Taču, ja tiek teikts, ka viņš tomēr atgriežas savā dzimtenē, tad tas nozīmē, ka mēs no egoisma esam paņēmuši tikai to, kas nepieciešams, dēvējot citā vārdā, jo tā jau ir cita īpašība, savienota ar altruismu.

Viena un tā pati īpašība pāriet no Jetrusa pie Hobaba. Patiesībā Torā ir ļoti maz dažādu īpašību pamatvārdu. Taču saistībā ar to, ka pārejot no līmeņa uz līmeni viņi savstarpēji savienojas un veido kaut ko vidēju, piemērotu labošanai, rodas liels vārdu daudzums.

Kabalas zinātnē ir vērojams tieši tas pats. Kabalā ir stāstīts tikai par piecām sefirot, piecām daļām un piecām gaismām. Taču, kad mēs sākam to visu izvērst, tad tām savienojoties rodas daudz papildu nosaukumu un definīciju.

„Lielajā Komentārā” sacīts: „Izraēlas dēlu vidū atrodas Jetrus, Mozus sievastēvs, kurš pēc pāriešanas jūdaismā saņēma jaunu vārdu – Hobaba”.

Proti, daļa no „Jetrusa” īpašībām nonāca pie izlabotajām īpašībām, bet daļa nonāca atpakaļ klipā (nešķīstībā, egoismā).

Turpinot, „Lielajā Komentārā” stāstīts: „Uzzinājis par to, ka tauta grasās doties uz Izraēlas zemi, Jetrus sacīja Mozum, ka atgriezīsies savā dzimtenē Midiānā. Mozus centās viņu pierunāt palikt: „Radītājs mums pavēlēja mīlēt visus gerus, taču tu esi īpašas mīlestības un labestības cienīgs”.

Katra egoistiska vēlme, kura tuvojas labošanai, tiek dēvēta par „geru”.

Par geru dēvē arī cilvēku, kurš, neskatoties uz savu izcelsmi, kabalas zinātni sāk izmantot, lai sasniegtu pakāpi „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 11.02.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →