Jautājums: Ko nozīmēja Ābrama aicinājums Babilonas iedzīvotājiem?

Atbilde: Ābrams ir atdeves īpašība (hesed), mīlestības īpašība nelielā līmenī.

Viņš aicināja babiloniešus atcerēties, cik veiksmīgi viņi sadarbojās viens ar otru, kad atradās neliela egoisma līmenī. Un tagad viņš uzskatīja, ka nepieciešams pacelties virs egoisma, kas atdala viņus vienu no otra un ka jādzīvo kā iepriekš – mīlestībā un draudzībā.

Taču tas jau ir darbs, kuru cilvēks nav spējīgs izpildīt, tādēļ ka ir nepieciešams savstarpēji viens otram palīdzēt, veidot saikni ar Radītāju, lai piesaistītu sev gaismu, kas izlabo, patiesi pildīt nosacījumu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Tas nozīmē, ka tuvākais un es esam dažādi objekti, starp kuriem ir egoisms. Kā izveidot starp mums saikni, ņemot vērā, ka tas nav vienkārši?! Tikai ar Ābrama īpašības, hesed (žēlsirdības un atdeves) īpašības palīdzību, kad es pretēji savam egoismam, kas mani atdala no kaimiņa, sāku īpaši ar sevi strādāt, lai kaimiņš man kļūtu tikpat dārgs kā es pats sev. Tā ir principa „mīli savu tuvāko kā sevi pašu” pildīšana.

Ābrams sapulcēja savus domubiedrus un aizveda viņus no Babilonas uz Kānaāna zemi. Šodien ir grūti iedomāties, kurš spētu izturēt tādu ilggadīgu, nogurdinošu gājienu pāri tuksnesim. Taču runa ir nevis par fizisku, bet par iekšēju tuksneša šķērsošanu, kad Ābrams pacēla tautu no egoistiskā līmeņa „Babilona” līdz „Kānaāna zemes” līmenim – tagadējai Izraēlas zemei.

Citiem vārdiem, tas ir iekšējs ceļojums, kad cilvēki pakāpeniski atkāpjas no savām iepriekšējām vēlmēm un īpašībām, un sāk pulcēties kopā – pamest Babilonu un tuvoties Kānaāna zemei. Virzoties uz priekšu, viņi paceļas augšup.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 31.12.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija, Tora | Add Comment →