Jeruzaleme ir garīgs jēdziens, kas nozīmē atdevi tuvākajam. Visas garīgās definīcijas norāda uz dažādām atdeves pakāpēm, iziešanu no sava egoisma, sastapšanos ar citiem, iekļaušanos apkārtējos un viņu pietuvināšanu sev, lai kalpotu viņiem. Atdevi tuvākā labā dēvē par cilvēka garīgo pasauli.

Jeruzaleme ir īpašs atdeves veids. Mēs atdodam pateicoties savai sirdij, savām vēlmēm, kuras kopsummā ir 613. Tas viss kopā veido mūsu jauno vēlmi atdot, kur viens pakāpiens tiek dēvēts par „Jeruzalemi”, kas nozīmē – īpaša attieksme pret citiem un mīlestības augstums.

Jautājums: Kāpēc šī cilvēka īpašība tiek dēvēta par pilsētu?

Atbilde: Cilvēkā ir iekļauti četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais – četras atdeves pakāpes. Atdeve pirmajā „nedzīvajā” līmenī līdzinās pilsētai, mūsu pasaulei. Tad seko augu līmenis, dzīvnieciskais un cilvēciskais.

Augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais līmenis atšķirībā no nedzīvā pakāpiena jau paredz izmaiņas. Taču „pilsēta” ir cilvēku roku veidojums, un tādēļ tas sevi ietver arī augu, dzīvniecisko un cilvēcisko līmeni.

Katrs sevī var rast Jeruzalemi. ARI grāmatā „Dzīvības koks” rakstīts, ja cilvēks sasniedz augstākā spēka atklāsmi, mīlestības un atdeves attieksmi pret tuvāko līmenī, ko dēvē par „Jecira pasauli”, tad šajā stāvoklī viņš atklāj īpašu vietu, tas ir, īpašību, ko dēvē par „Jeruzalemi”.

Šajā īpašībā viņš atklāj apakšīpašības: Tempļa kalns, Templis, Svētnīca. Tās visas ir cilvēka atdodošās īpašības, kad, pārvarot savu egoismu, viņš atver savu sirdi citiem. Jeruzaleme – cilvēka īpaša attieksme pret citiem cilvēkiem, un tādēļ katram ir pienākums radīt šo garīgo Jeruzalemi savā sirdī.

No 564. sarunas par jauno dzīvi, 07.05.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →