Kam ir dvēsele?

Jautājums: Vai katram cilvēkam ir sava personīgā dvēsele, un vai tā ir mūžīga?

Atbilde: Dvēsele ir tikai tam cilvēkam, kurš to veido. Veidot dvēseli nozīmē sasniegt mīlestību pret tuvāko.

Tajā mērā, kādā es sasniedzu mīlestību pret tuvāko, es savā vēlmē, izlabotā uz mīlestību pret tuvāko, sajūtu piepildījumu, ko dēvē par augstāko gaismu.

Vēlme piepildīta ar gaismu, pilnībā virzīta uz atdevi un mīlestību pret tuvāko tiek dēvēta par „dvēseli”.

Gaisma ir augstākā spēka, Radītāja sajūta vēlmes iekšienē. Tad vēlme, kas ir paredzēta mīlestībai pret tuvāko un to piepildošā gaisma, tas ir, sajūta, ko es jūtu vēlmes iekšienē no tā, ka esmu noskaņots uz mīlestību pret tuvāko, kopā tiek dēvēts par „dvēseli”. Dvēseles tilpne ir vēlme, bet vēlmes piepildījums – augstākā gaisma. Tā mēs atklājam dvēseli.

Tādējādi ir skaidrs, ka sākotnēji dvēsele nav nevienam, taču katrs to var iegūt, ja izlabos sevi savā attieksmē pret tuvāko. Rezultātā mūsu dzīve ir veidota tā, ka agrāk vai vēlāk, katrs cilvēks jebkurā gadījumā izzinās savu dvēseli.

Ja runāt par to, kura no pasaules tautām to sasniegs iepriekš, tad Izraēlas tautai ir paredzēts pirmai sasniegt dvēseles izzināšanu. Un patreiz mūsu paaudzē katram ir tāda iespēja.

Tādēļ atklājās kabalas zinātne, metodika, kas stāsta par to, kā no egoistiskās vēlmes sasniegt dvēseli, kā to vērst tuvākā labā atbilstoši principam „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Un pēc tam, kad visa Izraēlas tauta sāks uz to tiekties un apgūt to pakāpi, to stāvokli, ko dēvē par ‘dvēseli”, visas pasaules tautas tai sekojot spēs izdarīt to pašu. To, ko spēs izdarīt Izraēlas tauta, nonāks arī pie viņiem.

Taču visas tās problēmas un visa sabojātība, kas pēdējā laikā Izraēlā atklājas, ir izskaidrojama tieši ar to, ka mums jau sen vajadzēja sākt labot dvēseli, taču mēs ar to kavējamies.

No radio raidījuma 103FM, 10.05.2015

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed