Jautājums: Vai kabalā arī pastāv sava veida meditācija, iekšēja apcere, koncentrācija? Ar ko tā atšķiras no austrumu meditācijas?

Atbilde: Tā ir pavisam cita darbība. Kabalistiskā „meditācija” ir nolūka veidošana. Atšķirība ir tajā aspektā, ka savus iekšējos spēkus es koncentrēju uz nolūku, kas vērsts uz to, lai savienotos ar citiem, praktiski apvienotos ar tādiem pašiem cilvēkiem, kas tiecas uz vienotību starp mums. Šīs praktiskās apvienošanās iekšienē mēs vēlamies atklāt vienotības un mīlestības spēku.

Tas ir, kabalā cilvēks neizolējās no apkārtējiem, tieši otrādi, tiecas pēc iespējas ciešāk ar to savienoties.

Austrumu metodikās cilvēks var meditēt viens, bez nepieciešamības pēc kā cita. Pat ja cilvēki apvienojas tādas metodikas dēļ, praktiska apvienošanās starp viņiem nenotiek. Taču kabalas metodika paredz, ka tieši grupas iekšienē mēs meklējam iespēju sajust sevi kā vienu cilvēku.

Tikai ar nosacījumu, ka mēs sasniedzam tādu vienotību, gluži kā viens cilvēks, var teikt, ka katrs zaudē sava „es”sajūtu un iekļaujas „mēs”. Un kad šis „mēs” pārvēršas par „viens”, tad ar šī viena spēka palīdzību mēs atklājam garīgo līmeni.

Šim nolūkam katram cilvēkam grupā ir jāatsakās no sava egoisma, pilnībā sevi anulējot attiecībā pret citiem. Viņš atceļ savu „es” un sevis paša vietā pieņem biedrus.

Tādā veidā viņš no sevis pāriet pie viņiem, tā ka pilnībā pazūd viņa iepriekšējais „es”, it kā būtu pastāvējis atsevišķi, individuāli, un viņš jūt sevi jaunā realitātē, neatdalītā no visiem.

Mūsu pasaulē tādas sajūtas nepastāv un to var sasniegt tikai izmantojot īpašu augstāko dabas spēku. Tas ir labošanās metodikas galvenais virzītājs.

No 509. sarunas par jauno dzīvi, 25.01.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kabala un reliģija | Add Comment →