Nav labākas vietas par dzimtajām mājām

Jautājums: Vissvarīgākais man ir mana ģimene, bērni, mājas. Un lai gan nekur nejūties tik ērti un silti kā mājās, taču tajā pat laikā ģimenē ne vienmēr viss mēdz būt gludi. Kāds tad ir ģimenes noslēpums? Kādai ir jābūt ģimenei, lai tā dzīvē mūs atbalstītu, palīdzot mums augt un attīstīties?

Atbilde: Vispirms nepieciešams saprast, ka ģimene ir dabiska parādība, kas līdzīgā veidā ir arī dzīvniekiem. Atbilstoši tam, cik lielā mērā tā ir nepieciešama augošajiem mazuļiem, tā eksistē dabā.

To pašu var teikt arī par cilvēkiem. Cilvēks piedzimstot ir bezpalīdzīgs un pilnībā atkarīgs no vecāku mīlestības, kuri par viņu rūpējas un „nostāda viņu uz kājām” tiešā un pārnestā nozīmē.

Ģimene cilvēkam dod pirmos pašus svarīgākos ieradumus, kuriem viņš vēlāk seko un nav spējīgs no tiem atbrīvoties, jo tie pārvēršas noteiktā instinktā, kas jau pastāvēs mūžīgi. Ģimene iegulda vērtības, kas uz visiem laikiem iesakņojas cilvēkā. Vērtības var būt labas vai sliktas, taču tās diktēs cilvēkam viņa uzvedību, vai viņš to vēlas, vai nē.

Neapzināti cilvēks tieksies izveidot tādu pašu ģimenes formu, kāda viņam bija bērnībā. Apprecoties un laižot pasaulē bērnus, viņš vienalga pastāvīgi atcerēsies to, kāda bija viņa vecāku ģimene un to atdarinās, cenšoties padarīt savu ģimeni līdzīgu vecāku ģimenei.

No vecāku ietekmes ir ļoti grūti nošķirties, nav svarīgi, kādas attiecības ģimenē pastāvēja. Cilvēks vienkārši ir spiests atgriezties pie tādas pašas ģimenes formas. Pat ja viņam bija nepatīkami vecāku mājās, un viņš cieta un negribēja, lai viņa ģimene būtu tāda, viņš vienalga neapzināti nonāk pie tā paša. Ir ļoti svarīgi to saprast.

No 521. sarunas par jauno dzīvi, 15.02.2015.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: