Jautājums: Kāpēc mēs dzīvojam šajā pasaulē?

Atbilde: Bērnībā to jautā katrs bērns, sākot no 5 – 6 gadu vecuma un līdz brīdim, kad sākas dzimumbrieduma problēmas.

Mēs uzdodam šo jautājumu, jo mūsos ir tā saucamais „rešimo” – garīgais gēns, kurš pieprasa savu attīstību, kurš iekšēji spiež uz mums.

Šim gēnam, šai vēlmei, jāsaņem piepildījums, atbilde uz jautājumu: „Kādēļ mēs dzīvojam? Kāda ir dzīves jēga?”. Laikam ritot, mēs aizmirstam šo jautājumu un mūsu dzīves steigā pie tā neatgriežamies, mums nav laika par to domāt, mēs to uzskatām par nevajadzīgām pārdomām.

Taču mēs redzam, ka šis jautājums mūs pastāvīgi iesaista visdažādākajās situācijās mūsu dzīvē. Mūsdienās attiecībā pret cilvēku skaitu, kuri atrodas izmisumā, šķiras, lieto narkotikas, zāles pret depresiju, mēs redzam, ka šis jautājums tomēr ir ļoti spēcīgs.

Šis gēns mūsos iedzīvināts tādēļ, ka mūsu attīstības, evolūcijas noslēgumā mums jāsasniedz stāvoklis, kurā visi uzdosim jautājumu: „Kādēļ mēs dzīvojam? Kāda tam jēga? Vai dzīvot ir nepieciešams?”

Var jautāt citādāk: kāpēc daba, tik pilnīga un mērķtiecīga, ir radījusi cilvēku ar lielām iespējām un to atstājusi bez atbildes uz jautājumu: „Kā iekārtot dzīvi? Kas dzīvē ir jāsasniedz?”

Mēs redzam, cik lielu gudrību ietver katra šūna, katrs organisms, mūsu savstarpējā saikne. Un cik vēl mums nāksies atklāt! Taču arī no tā, ko ar zinātnes palīdzību atklājam, mēs redzam, kāda lieliska gudrība slēpjas visā šajā daudzveidīgajā mehānismā.

Un mēs kā virsotne, kā visas šīs lieliskās sistēmas rezultāts, neredzam savas dzīves jēgu. Kā tas ir iespējams?! Protams, mūsu pastāvēšanas pamatā ir mērķis, taču mēs par to vēl nezinām un tas mums ir jāatklāj

Tādēļ cilvēks, kurš uzdod jautājumu par dzīves jēgu, rezultātā nonāk pie kabalas zinātnes.

No radio raidījuma 103FM, 18.01.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Dvēsele un ķermenis, Kabala | Add Comment →