Jautājums: Kas notiek ar cilvēka dvēseli, kad viņš nomirst?

Atbilde: Es kādreiz šo jautājumu uzdevu savam skolotājam Baruham Ašlagam. Un viņš atbildēja, ka tāpat kā tu vakarā noģērb netīro kreklu un nomet to mazgāšanai, tāpat dzīves beigās tu no dvēseles noģērb ķermeni un to izmet. Ķermenis sadalās, bet dvēsele turpina dzīvot.

Tu taču turpini dzīvot, noģērbjot no sevis veco kreklu, tieši tāpat tu dzīvo pēc tam, kad esi noģērbis ārējo ķermeni un to izmetis.

Jautājums: Kā tad dvēsele eksistē ārpus ķermeņa?

Atbilde: Dvēsele arī tagad eksistē ārpus ķermeņa. Viņa to tikai pavada, bet ar to nesaskaras. Dvēsele eksistē citā dimensijā, kuru tu nejūti.

Bāls Sulams rakstā „Miers” raksta, ka „mūsu pasaulē nav jaunu dvēseļu un tādēļ visas paaudzes kopš Radīšanas sākuma ir viena paaudze, kas turpina dzīvot vairākus tūkstošus gadu”.

Dvēseles attīstības termiņš šajā pasaulē ir 6000 gadu. Šī attīstība sākās no Ādama Rišona, kurš dzīvoja pirms 5775 gadiem, un turpināsies līdz 6000 gadu beigām. Tas ir, mums atlikuši 225 gadi. Šajā laika posmā mums visiem ir jāattīsta sava dvēsele, tas ir, sava daļa no kopīgās dvēseles un jāsavienojas visiem kopā vienā dvēselē.

Kabalas zinātne izskaidro visu attīstības procesu. Pirms 14 miljardiem gadu no vienas dzirksteles sākās mūsu Visuma materiālā attīstība, kas kalpoja par sākumu Lielajam sprādzienam. Tā sāka attīstīties nedzīvā daba.

Pirms diviem miljardiem gadu uz Zemeslodes parādījās pirmie augi, pēc tam dzīvnieki un pēc tam cilvēks. Cilvēku dzimta attīstījās, līdz sasniedza tādu līmeni, kad tajā sāka attīstīties vēlme izzināt savas dzīves avotu, augstāko pasauli, nākamo pakāpi.

Attīstība virzās no nedzīvā uz augu, dzīvnieku un pēc tam sasniedz cilvēka līmeni. Cilvēkam jāsasniedz daudz augstāka pakāpe, kas nozīmē – attīstīt savu dvēseli un pacelties uz nākamo pakāpienu augstākajā pasaulē.

Augstākajā pasaulē arī ir nedzīvā, augu, dzīvnieku, cilvēciskā pakāpe, taču tās jau ir garīgās pakāpes, kuras mērojot, mums jāattīstās un jāpaceļas vēl augstākā pasaulē. Tā mēs mērojam ceļu caur piecām pasaulēm.

Jautājums: Tātad pirms 5775 gadiem dzīvoja cilvēks, kurš attīstīja sevī dvēseli?

Atbilde: Jā, un tāpēc viņu sauc par pirmo cilvēku – Ādamu Rišonu.

Jautājums: Tātad pēc 225 gadiem visiem sevī jāattīsta dvēsele?

Atbilde: Jā, pilnīgi visiem – pēc 225 gadiem vai agrāk. Tāpēc mēs redzam, kā paātrinās attīstība, laiks kļūst ļoti piesātināts un it kā saspiežas. Ja mēs paši neattīstīsim sevī dvēseli, nevirzīsim sevi uz attīstību, tad nokļūsim zem briesmīga dabas spēku spiediena, kuri spiedīs uz mums caur visām iespējamām nelaimēm un problēmām, liekot mūsu dvēselēm attīstīties.

Dvēseles attīstība, pirmkārt, var notikt tikai šajā pasaulē, otrkārt, tikai ja cilvēki savstarpēji viens ar otru savienosies. Savienojoties, mēs veidojam vienu dvēseli, mūsu kopīgo dvēseli.

No radio 103FM raidījuma, 01.02.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere | Add Comment →