Kalna pakājē

Toras nodaļā „Be – ar” tiek runāts par likumiem, kurus Radītājs caur Mozu nodeva tautai. Šos baušļus cilvēkam ir jāpilda iekšēji, sevī.

Katrā no mums eksistē egoisma kalns. Tas ir tas pats Babilonas tornis, tikai tagad tas tiek attēlots Sīnaja kalna veidā („sina” – naids).

Virs tā virsotnes atrodas augstākais spēks, ar kura palīdzību mēs varam realizēt egoismu tā, ka no tā radīsies svētais kalns – Morija kalns. Un tad šajā kalnā mēs uzcelsim Templi – tilpni, būvētu virs mūsu egoisma, kurā izpaužas Radītājs.

Ja mēs stāvam kalna pakājē, ja mēs esam gatavi viens otru mīlēt, savstarpēji galvot viens par otru, būt kā viens cilvēks ar vienu sirdi, tad mēs saņemam labošanās gaismu, dēvētu par „Toru” un varam pārlāpstot visu egoistiskā naida kalnu, lai tas kļūtu par mīlestības kalnu. Tikai virs tā var radīt Radītāja mājvietu.

Toras dāvāšanas laikā Sīnaja kalnā spēja pacelties tikai Mozus. Taču pēc tam šis kalns pilnībā zaudēja savu svētumu. Var arī tagad aizbraukt uz turieni, ganīt uz tā kazas, aitas, govis, darīt tur visu, ko vēlies un neko nejust. Sīnaja kalns ir svēts tikai tad, kad cilvēks saņem Toru, citādi tas ir tikai egoisma kaudze.

Tādēļ Tora alegoriski vēsta par to, kā naida kalnu pārvērst par svēto kalnu un uzcelt uz tā Templi.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 12.11.2014.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: