Ne pasaka, bet īsta patiesība

Vispirms ir nepieciešams iemācīties, kādi spēki mūs vada: kādi modina mūsos domas, vēlmes, attieksmi pret tuvāko. Beigu beigās mēs sapratīsim, ka egoisms mums nes ļaunumu un ir nepieciešams pārvarēt savu egoistisko dabu.

Es taču esmu vergs savam egoismam, sliktām attiecībām pret tuvāko. Manī slēpjas negatīvais spēks, piespiežot visu laiku uz visiem skatīties kritiski. Es nosodu visu, izņemot to, kas pieder man, maniem bērniem, manai ģimenei, labākajā gadījumā vēl nedaudziem tuviem draugiem.

To sauc par verdzību, jo es nevaru no tā iziet. Man nav nekādu izredžu izrauties no savas egoistiskās dabas. Es nespēšu mainīt savu attieksmi pret citiem no sliktas uz labu, kaut arī gribētu, lai gan mana dzīve tad kļūtu patīkamāka un mierīgāka. Es tad mierīgi brauktu pa ceļu un klausītos mūziku, tā vietā, lai visus apdzītu un nogrieztu citiem ceļu.

Jautājums: Tik mierīgi brauc tikai vecīši?

Atbilde: Padzīvojuši cilvēki tā uzvedas, jo viņus ierobežo dabas spēks. Taču mani dabas spēks vēl neierobežo, bet piespiež uzvesties kā visi, tādēļ es visus apdzenu un nevienam nedodu ceļu. To dēvē par ļaunumu, verdzību savam egoismam.

Ja mēs pievērsīsim uzmanību tam, kā mēs viens pret otru attiecamies, tad atklāsim, ka visu laiku cenšamies valdīt pār citiem, cik vien iespējams. Tas izpaužas pat bez vārdiem – ar vienu kustību, attieksmi, pozu. Katram ir jājūt, ka viņš ir lielāks par citiem un nav no viņiem atkarīgs, ka viņš ir īpašs, ne tāds kā visi.

Un tas ir ļaunums, jo es tā nedomāju attiecībā uz saviem bērniem. Tā ir ļoti vienkārša pārbaude. Tieši tādēļ pasaule mums dalās ģimenē un tad visā pārējā, kas tajā neietilpst. Ir jāsaprot, ka mēs sasniegsim labu dzīvi tikai tad, kad visus sajutīsim kā tuvus cilvēkus, kā savu ģimeni.

Tieši par to stāsta Lieldienu stāsts, un tā nav pasaka, bet īsta patiesība, kuru mums jāsasniedz. Tā būs jauna piedzimšana, kuras laikā cilvēks no sava egoisma verdzības iznāk brīvībā, kļūstot par brīvu tautu savā valstī, tas ir, savā vēlmē.

Mēs vairs neatradīsimies sava egoisma iekšienē, kas pastāvīgi mūsos modina naidu pret citiem. Tādēļ mēs pulcējamies apkārt Sīnaja kalnam un, redzot šo mūs atdalošo naida kalnu, piekrītam savienoties vienā cilvēkā ar vienu sirdi.

Jautājums: Ko nozīmē būt brīvam cilvēkam?

Atbilde: Kļūt brīvam cilvēkam nozīmē atbrīvoties no sava egoisma un attiekties pret pārējiem tikpat labi kā pret personīgajiem bērniem. Un tādā ceļā mēs sasniedzam klusumu un mieru, pilnu ar labestību. Tas dod labas dzīves sajūtu, veiksmi, lielisku noskaņojumu. Cilvēks jūtas gluži kā Paradīzē un saprot, ka tā dēļ ir vērts dzīvot.

No 537. sarunas par jauno dzīvi, 22.03.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: