Kas ir Dievs?

Viedoklis: (A. Einšteins): „Pamēģiniet, izmantojot mūsu ierobežotās iespējas, saprast dabas noslēpumus un atklāsiet, ka aiz visiem daudzveidīgajiem likumiem un savienojumiem paliek netveramais, nemateriālais un neizzināmais. To spēku godināšana, kas stāv aiz tā, ko spējam saprast, ir mana reliģija. Šādā nozīmē esmu reliģiozs”.

Replika: Dievs ir mīlestības savienojums starp cilvēkiem. Īsāk sakot, savienojums ir darbība, bet sajūta, īpašība, kas tajā izpaužas, ir Dievs. Mēs nevaram šo īpašību iztēloties ārpus tās izpausmes, kas atrodas ārpus mums.

Tādēļ arī ir aizliegts iztēloties Dievu tēla veidā. „Aizliegts”, „nedrīkst” – kabalā nozīmē „nav iespējams” iedomāties, attēlot.

Taču Viņu var iztēloties kā mūsos ietērptu mīlestības, atdeves, saplūsmes īpašību, kā teikts: „Sevī es izzināšu Radītāju”, pateicoties Taviem darbiem, es izzināšu Tevi.

Dievu var izzināt tikai mūsu pūlēs apvienoties. Mūsu aicinājumi savstarpēji apvienoties būtībā ir aicinājumi atklāt Radītāju.

Tiklīdz cilvēce nonāk stāvoklī, kad tajā parādās visaptverošs un pār visu valdošs egoisms, atklājot to kā krīzi visās savās darbībās, kuru vairs nav iespējams pārvaldīt – zini, ka tā ir droša zīme, kas ļauj atklāt pāreju uz nākamo attīstības posmu – garīgās attīstības posmu, tas ir, uz stāvokli, kad to saistīs nevis egoistiskas, bet altruistiskas attiecības.

Taču pirms šīs pārejas, pretēja (inversa) Radītāja izpausme – egoisms (Faraons, Amans u.c.), kas ir mūsos, liek mums attīstīties, lai atklātu Viņu, tas ir (precīzāk), Viņš pats ar savu pretējo pusi tādā veidā uz mums iedarbojas.

Tādēļ arī tiek teikts, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, ka vadība attiecībā uz mums nāk tikai no viena spēka, tikai no tā labās/tiešās vai pretējās/apslēptās puses, kā teikts: „No visām pusēm tu esi ap mani”.

Un tādā veidā mūs attīsta mūsu pirmajā attīstības posmā – līdz mēs atklājam egoismu kā ļaunumu. Egoisma attīstības noslēgums, pretēja īpašība Radītājam (Faraonam, Amanam u.c.), notiek pakāpeniski 4 posmos (atbilstoši 4 tiešās gaismas izplatīšanās stadijām, lai virzītu radījumu, tas ir, vēlmi pie patstāvīgas reakcijas), 4 trimdas/ grimšanas egoismā un 4 atbrīvošanās no egoisma varas. Šodien mēs (Ābrama grupa, Izraēlas tauta) atrodamies jau mūsu ceturtajā atbrīvošanās procesā.

Tādēļ tikai pēc 4 egoisma apzināšanās stadijām, Radītāja pretējās puses – ļaunuma, mēs esam gatavi uz to, lai, neraugoties uz egoismu, kuru Radītājs mūsos sākotnēji apzināti mākslīgi iedzīvinājis, dotu priekšroku Radītāja labajai pusei – mīlestībai, kas augstāka par zināšanām, ticībai, kas augstāka par zināšanām.

No tā izriet, ka nav nekā kaitīga, bet viss notiekošais notiek tikai mūsu labā, mēs paši ar savām reakcijām nosakām savu stāvokli: ja reaģējam pareizi, saprotot, ka uz mums iedarbojas Radītājs, tad ciešanas, egoistiskā attīstības spēka, Radītāja pretējās puses iedarbība nomainās uz pozitīvo un vidējā nav: ir tikai Radītāja pretējā, vai tiešā puse.

Tas ir, mainās nevis Radītāja iedarbība no negatīvās uz pozitīvo, bet mainās mūsu attieksme pret viņa iedarbību, no nesapratnes/ nepiekrišanas uz sapratni/ piekrišanu.

Atšķirība starp Dievu un Radītāju ir tajā aspektā, ka Dievs ir augstākā, atsvešinātā īpašība, bet Radītājs ir īpašība, kas darbojas, vada, tā ir tuva, sajūtama. Taču visas šīs definīcijas ir patiesas tikai attiecībā pret cilvēku, kurš atklāj (sajūt).

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: