Jautājums: Ikviens no mums ir sistēmas daļa. Tomēr manī arī pastāv kāda sistēma. Es – savas sievas vīrs, savu bērnu tēvs, savu vecāku dēls. Man ir vecmāmiņas un vectētiņi, onkuļi un tantes, paziņas, kolēģi. Kā no savas iekšējās sistēmas uzzināt, kas es esmu? Es jūtu, ka man trūkst šīs sapratnes, lai uzlabotu savu dzīvi.

Atbilde: Patiesībā tu esi vēlme saņemt prieku un baudu uz dažādu ārēju faktoru rēķina. Ar to palīdzību tu gribi piepildīt sevi ar kaut ko patīkamu. Tas ir tavs mērķis dzīvē, tādēļ tu eksistē.

Taču, kad baudas„grāds” nokrīt līdz nullei vai vispār pazeminās līdz negatīvai atzīmei, tev kļūst tik slikti, ka tu esi gatavs sadauzīt šo ienīsto „termometra” sajūtu, tu nevēlies jebko just un esi gatavs padarīt sev galu.

Akmeņi, augi un dzīvnieki nekad neizjūt šādas dvēseliskas mokas. Viņus vada tikai dabas likumi. Un tikai cilvēkam šajā pasaulē dota izpausmes, darbības brīvība. Taču palūkojieties, ko viņš dara ar šo pasauli?! Viņā ir ielikts milzīgs egoistisks spēks, kuru viņš vēlas izmantot, nerēķinoties ne ar ko.

Taču tiklīdz cilvēks iekļaujas integrālajā sistēmā, visas īpašības, kas iepriekš šķita negatīvas, piepeši kļūst visderīgākās, kādas vien var būt. Mēs pēkšņi redzēsim, ka tās mums palīdz iekļauties kopējā jūtu un saprāta centrā.

Jautājums: Jūs teicāt, ka es kā termometrs sevī mēru baudu un ciešanu daudzumu. Un ja es turpināšu baudīt uz citu rēķina?

Atbilde: Kādreiz cilvēki nogalināja citus iztikas dēļ, pēc tam pārvērta vergos, izmantoja kā strādniekus utt. Mēs redzam, ka attiecības starp cilvēkiem mainās.

Kāpēc mēs, piemēram, nesasniedzam panākumus ekonomikā? Šķiet, kāds sakars ir cipariem ar baudu? Patiesībā ekonomika ir cilvēku savstarpējo sakaru izpausme, kā sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Pienācis laiks saprast šī baušļa patieso nozīmi.

No 250. sarunas par jauno dzīvi, 12.11.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība | Add Comment →