Bauslis paredz galvenajam koenam precēties ar jaunavu. Kā teikts: „Atraitni, šķirteni, aptraipītu un netiklu viņam nedrīkst apņemt, tikai jaunavu no savas tautas viņš apņems par sievu”.

Kāpēc viņam jāapņem tikai jaunavu bez trūkumiem? Tāpēc, ka sieva ir svētības kauss, un „ja baudījuši no tā, tad ir jau sabojājuši”, un viņa simbolizē Malhut, kas dēvēta par svētības kausu.

Tāpat arī koenam, kurš upurē Radītājam, jābūt absolūtai pilnībai, bez vainas, viņa orgāni nedrīkst būt pagrimstoši, jo netikumi neļauj viņam būt par koenu, viņa ķermenim (guf) jābūt pašai pilnībai, viņa nukvai (sieviešu daļa) jābūt absolūtai pilnībai. Lai viņš atbilstu teiktajam: „Tu skaista visā savā pilnībā, mana mīļotā, un tevī nav netikumu!” [„Lai top gaisma”, Grāmata Vajikra, „Emor”]

Sieviete simbolizē vēlmi. Garīgajā darbā vēlme jāpaceļ tādā līmeni, kad tā attīrās no visiem saviem egoistiskajiem piemaisījumiem.

Tādēļ epiteti „negodīga, netikle, precēta, atraitne, šķirtene” nozīmē, ka vēlme nav vēl pilnībā attīrīta no ego. Tikai pēc galīgas attīrīšanās tā kļūst koena līmeņa cienīga.

Šo līmeni dēvē par „jaunavu”. Kļūt par jaunavu nozīmē pacelties uz pakāpi, kas nav sabojāta ar egoistisku tieksmi.

Un tad viņa var kļūt koenam par nukvu, tādēļ ka viņā vairs nav nekāda egoistiska ielāsmojuma un viņš var apņemt viņu par sievu. Tas ir, ar šādas vēlmes palīdzību viņš var virzīties tālāk, lai saņemtu augstāko gaismu, veikt zivug de – akaa (trieciena saplūsmi) un radīt nākamo līmeni.

No TV raidījuma „Grāmatu grāmatas noslēpumi”, 14.05.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →