Jautājums: Kāpēc Tanahu dēvē par svēto grāmatu?

Atbilde: „Svēts” nozīmē atdalīts no mūsu pasaules un uzrakstīts atdeves un mīlestības valodā, nevis egoistiskās saņemšanas, naida un atrautības valodā.

Šī grāmata ir uzrakstīta zaru valodā, kas stāsta pa garīgajām saknēm. Lai gan tur tiek runāts it kā par šo pasauli, taču grāmata norāda uz augstāko pasauli, uz sistēmu, kas vada mūsu pasauli. Tā vietā, lai piešķirtu nosaukumus mehānismiem un spēkiem, kas atrodas augšienē, mēs dēvējam šos spēkus atbilstoši to seku nosaukumiem, šīs sekas norisinās mūsu pasaulē.

Augstākajā sfērā, protams, neeksistē nosaukumi. Mēs izmantojam nosaukumus no šīs pasaules, turpretī ar tiem domājam spēkus, kas atrodas augšienē. Tāpēc Mozus ir spēks, turklāt arī Ārons, Izraēlas zeme, ebreji un pasaules tautas, zvēri un dzīvnieki – tie visi ir augstākie spēki, kas iedarbojas uz mūsu pasauli.

Mūsu pasaulē izpaužas to projekcija – šo spēku sekas, proti, „dzīvnieks”, „zvērs”, „cilvēks” utt. Šajā pasaulē šo seku vārdos mēs dēvējam to avotus. Tāpēc to dēvē par zaru valodu, jo visi zari mūsu pasaulē nāk no garīgajām saknēm.

No 507. sarunas par jauno dzīvi, 22.01.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Kabalas valoda, Tora | Add Comment →