Desmit brīnumi Izraēlas tautai

Kad Izraēlas dēli šķērsoja Jam Suf (Sarkano jūru), Visaugstākais (Radītājs) darīja viņu labā desmit dažādus brīnumus: 1. Ūdeņu pašķiršana. [„Midrašs stāsta”, nedēļas nodaļa „Beshalah”]

Pirmais brīnums – ūdeņu pašķiršana, kad šķēršļi, kas jāpārvar Izraēlas tautai, kura virzās uz garīgo izzināšanu, dalās uz labo un kreiso līniju.

Iet starp pašķirtiem ūdeņiem nozīmē iet pa vidējo līniju. Patiesībā šī līnija nemaz neeksistē, jo cilvēks to veido pats, pareizi saskaņojot labo un kreiso līniju.

Turklāt labā un kreisā līnija arī neeksistē. Tev paveras tikai milzīgs vēlmju daudzums, un tev pašam ar savām īpašībām tās jāatdala: ar šīm es varu strādāt Radītāja labā (labā līnija), ar šīm – nē (kreisā līnija). Tādējādi tu izej starp šīm divām līnijām, izmantojot gan vienu, gan otru. Šo darbību dēvē par ūdeņu pašķiršanu.

  1. Virs ebreju galvām tika radīts aizsargājošs segums, līdzīgs jumtam.

Jumts simbolizē apkārtējo gaismu (or makif).

  1. Ūdeņi bija sadalīti divpadsmit atsevišķās pārejās (viena pāreja katrai Ciltij)

Katra cilvēka īpašība savādāk redz pāreju starp labo un kreiso līniju, pilnīgi citā rakursā, vadoties no sava egoisma un no saviem spēkiem.

Tas attiecas uz cilvēka iekšējām īpašībām, kuras tagad ienāk garīgajā pasaulē, tajā dzimst.

  1. Zeme zem Izraēlas dēlu kājām bija pilnīgi sausa.

Iet pa sausu zemi nozīmē atdalīt saņemošās īpašības no atdeves īpašībām.

  1. Zem ēģiptiešu kājām zeme līdzinājās mālam. Tas bija pelnīts sods, dots pret dotu ēģiptiešiem, kuri paverdzināja ebrejus un piespieda viņus apstrādāt mālu.

Ēģiptieši nevar atdalīt zemi no augšējiem ūdeņiem, īpašību saņemt no atdeves īpašības un tāpēc iestieg dubļos.

  1. Ūdeņi kļuva cieti kā klints, ievainojot ēģiptiešus, kuri vajāja Izraēlas dēlus.

Runa iet par spēkiem gvurot (tiesas īpašībām). Tāpēc ūdens, kam jābūt mīkstam, spēcinošam, ēģiptiešiem (izdalītās egoistiskās īpašības) pārvēršas par pretējiem, asiem spēkiem.

  1. Sastingušais ūdens izveidoja sienas, rotātas ar mozaīku.

Visas neatrisinātās, neapzinātās, neizlabotās egoistiskās īpašības, kurās atrodas cilvēks, saistītas ar altruistiskajām īpašībām, bet viņš tās vēl nav izanalizējis un sašķirojis. Šīs īpašības ir sava veida vinjete zem kājām – ielāsmojums (asas īpašības), caur ko viņš nevar iziet. Visa šī mozaīka ir cilvēka iekšienē.

  1. Sienas, veidotas no sacietējuša ūdens, bija caurspīdīgas, tas ļāva katrai Ciltij redzēt pārējos pēctečus (tas deva viņiem pārliecības un drošības sajūtu).

Sienas, veidotas no sacietējuša ūdens, bija caurspīdīgas” – tas ir, visas īpašības it kā redz viena otru, jo tās iet kopā. Tieši pateicoties savai saiknei dažādās īpašības tiek uzskatītas kā viens veselums. Tātad starp tām pastāv vienotība un tajā pašā laikā – atdalīšanās.

Katrai ciltij ir savs uzdevums, tādēļ, neskatoties uz kopēju virzīšanos uz priekšu, viņi iet katrs atsevišķi. Tomēr tā vai citādi, šī kustība rada to, ka sistēmā viss izzūd un kļūst kā viens veselums, kas sastāv no visām divpadsmit ciltīm.

Tādējādi kustība – kopīga, taču ceļš katrai ciltij ir savs. Nevelti starp viņiem bija aizliegtas laulības, jo pārkāpjot aizliegumu, tu pārkāp īpašību. Katra no tām var izlaboties pati par sevi.

Un tikai pēc Tempļa nopostīšanas laulības starp dažādām ciltīm kļuva pieļaujamas, jo notika kritums no garīgā līmeņa.

  1. Ja ebrejs, šķērsojot Jam Suf (Sarkano jūru), juta slāpes, viņam bija pietiekami tikai pastiept roku, un siena kusa, dodot lielisku dzeramo ūdeni.

Ikviens bez ierobežojumiem varēja atspirdzināties ar hasadim gaismu, vajadzēja tika pastiept roku. Roka – tā ir vēlme saņemt. Viss ir atkarīgs no tā, ar kādu nodomu cilvēks šo vēlmi īsteno.

Viņš izjūt hasadim īpašības trūkumu un vēlas to iegūt, tas tiek sajusts kā slāpes: „Es vēlos vēl lielāku atdeves īpašību, patreiz tā man nepieciešama kā dzīvība, kā ūdens”.

Turklāt mēs runājam par nesāļo ūdeni, jo no tā tiek noņemti visi gevurot – visas egoistiskās sākotnes. Ja tu virzies uz priekšu ar pareizu nodomu, tad sālsūdens pārtop par saldūdeni, tas neatstāj nekādus piemaisījumus.

  1. Tiklīdz ebrejs veldzēja slāpes, siena atkal kļuva cieta.

Cilvēks ar savu lūgšanu burtiski izkausē sastinguša ūdens sienu, tāpēc ka bez tā siena atkal kļūst par Augstāko īpašību, Augstāko spēku.

Tas ir interesanti salīdzināt desmit brīnumus ar desmit Ēģiptes mocībām, jo gan vieni, gan otri simbolizē vienu un to pašu darbību, tikai dažādos līmeņos. Viss ir atkarīgs no tā, uz kādu vēlmi tas virzīts: uz nesagatavotu vēlmi, bez ekrāna, bez tieksmes virzīties uz priekšu uz atdevi, tāpat kā faraons un ēģiptieši vai gluži pretēji, uz vēlmi atdeves labā. Viena un tā pati darbība no augšienes izraisa dažādas sekas.

No TV raidījuma „Grāmatu grāmatas noslēpumi”, 30.04.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: