Atgriezušies savā zemē, mēs, ebreju tauta, vēl joprojām saglabājam citu tautu kultūru, ar kuru bijām „piesūkušies” tūkstošiem gadu laikā. Runa iet par pārejas periodu: mums tādā veidā ir jārīkojas, jo vēl nevaram atbrīvoties no morāles, ko esam pārņēmuši un vērsties pie pašu autentiskās specifikas.

Mums vēl ir jāatjauno iepazīšanās ar savu dzimto kultūru, kad sāksim iekšēji tuvināties viens otram.

Jautājums: Kas ir šīs kultūras būtība, kodols?

Atbilde: Tās pamatā ir vēlme apvienoties, lai mūsu pozitīvajā saiknē atklātu Radītāju. Runa iet par vienotību atbilstoši kabalistiskajai metodikai un īpaši par rava Baruha Šaloma Ašlaga darbiem. Viņš detalizēti aprakstīja, kā nepieciešams rīkoties, lai gan kopumā šie likumi ir zināmi kopš Ābrama laikiem.

Tā apvienojās viņa sekotāji, tā apvienojās visas grupas, kas apguva kabalas zinātni: Ramhala mācekļi, ARI mācekļi, rabija Šimona mācekļi, kuri uzrakstīja Grāmatu Zoar utt.

Metodika paredz cilvēka pacelšanos virs sevis, lai īstenotu apvienošanos ar tuvāko. Tas mums, pirmkārt, ir jārealizē pašiem. Kad tas mums vismaz nedaudz izdosies, tad pakāpeniski, saiknē starp mums, mēs atklāsim vienotas sabiedrības likumus.

Šie likumi nav aprakstīti kodeksos – mēs tos atklājam paši: kā veidot dzīvi, uzlabot ģimenes attiecības, audzināt bērnus, veidot attieksmi pret tautu un pasauli. To visu mēs mācāmies, cenšoties apvienoties atbilstoši tiem padomiem, nosacījumiem un likumiem, kurus mums apraksta kabalisti. Šī praktiskā pieredze ved mūs uz priekšu.

No 484. sarunas par jauno dzīvi, 28.12.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →