Jautājums: Visas vēstures gaitā ebreju tauta ir daudz cietusi, reizēm pat ir vēlme lūgt Radītāju, lai nākamreiz savu izredzēto lomai izvēlas kādu citu tautu. Kāpēc mēs izciešam pret sevi tādu īpašu attieksmi?

Atbilde: Īpašu attieksmi saņem tā visas cilvēces daļa, kura vairāk attīstīta, lai atklātu Radītāju un tādēļ šo cilvēces daļu dēvē par Israel („tieši pie Radītāja”).

Katrs, kurš sajutīs savā sirdī tādu pašu tieksmi un pievienosies šai grupai, tas ir, kļūs par ebreju (egudi – no vārda „ihud”, vienotība), apvienosies ar citiem, lai atklātu Radītāju, iekļaujoties Izraēlas tautā, arī viņš nokļūs zem šī spiediena un nespēs aizmukt.

Jo vairāk mēs attīstāmies un tuvojamies finišam, punktam, kur mūsu pienākums ir realizēt savu misiju visā pasaulē, atbilstoši tam mēs jutīsim arvien lielāku spiedienu, cīņu, naidu. Un pasaules tautas nesaprot sava naida cēloni. Jo šeit parādās tie paši spēki, ar kuriem mums pašiem bija jātiecas uz priekšu, arvien vairāk apvienojoties un vedot aiz sevis visas pārēj­ās tautas.

Taču tā vietā mēs cenšamies iekārtot sev ērtu un mierīgu dzīvi. Un tādēļ šie milzīgie spēki, kurus mums vajadzēja iedarbināt un to neizdarījām, sāk uz mums spiest caur pasaules tautām. Šodien mēs jūtam tikai pašus pirmos simptomus no šī visas pasaules spiediena uz mums. Ja mums neizdosies parādīt, ka mēs pildām savu misiju, mēs izraisīsim uz sevi milzīgu cunami.

No 485. sarunas par jauno dzīvi, 28.12.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana | Add Comment →