Jautājums: Kāpēc kabalas zinātne visus dabas likumus pēta caur cilvēku, iekļaujot to pētījumā kā vienu no parametriem un cenšas caur viņu izprast visu pasauli?

Atbilde: Vai tad mums ir cita iespēja pētīt lietas un varbūt pat izkļūt no savas ādas, no sava ķermeņa? Visa pasaules aina parādās tikai manās sajūtās. Un ja es pazudīšu, tad pazudīs arī šī aina attiecībā pret mani.

Vai pastāv bez manis pasaule un ja pastāv, tad kādā veidā: tādā kā es to redzu vai kādā citādā, citos diapazonos – to es nevaru pateikt. Es visu uztveru caur savu ķermeni.

Jautājums: Un kā pasauli redz kabalists?

Atbilde: Kabalas zinātne ir „saņemšanas” (kabala) zinātne, tādēļ kabalists pēta savu realitātes uztveri. Pateicoties noteiktām darbībām, viņš sāk mainīt sevi un pētīt, kā atkarībā no viņa iekšējām izmaiņām mainās viņa redzamā pasaules aina.

Viņš izmaina savas iekšējās īpašības: vēlmju veidu, uztveri, saikni ar notiekošo ārpus viņa, apkārtējā realitātē. Viņš sāk strādāt ar savām vēlmēm un to saistību ar ārējo realitāti, tādējādi veidojot jaunas pasaules.

Tagad mēs sevi jūtam milzīgā pasaulē, kas satur daudz dažādus priekšmetus un parādības. Taču cilvēks, kurš sāk aktīvi strādāt ar savām vēlmēm, veido no tām jaunu pasauli, jaunu realitāti.

Viņš paliek dzīvot fiziskajā ķermenī un tāpat kā iepriekš uztver šīs pasaules ainu piecos maņu orgānos. Šī aina ir pastāvīga, tas ir nepieciešamais pamats. Taču papildus tam kabalists formē sevī piecus jaunus uztveres orgānus ar kuriem sajūt papildu pasauli. Šo pasauli viņš redz, jūt, strādā ar to – tajā dzīvo, vienlaikus atrodoties savā ķermenī, kurš dzīvo caur piecu ķermenisko maņu orgānu prizmu.

Šo papildus sajūtu dēvē par augstāko vai garīgo pasauli. Taču vecā uztvere caur pieciem fiziskajiem maņu orgāniem, kurā viņš pastāvēja iepriekš un arī turpina pastāvēt, tiek dēvēta par šo pasauli vai mūsu pasauli.

Ja ir cilvēki, kuriem arī ir šī papildus uztvere piecos „ārpus ķermeņa” garīgajos sajūtu orgānos, tad viņi savā starpā var sazināties.

Jautājums: Ja es spētu apzināties, ka visu pasaules ainu uztveru caur sevi, atkarībā no savām iekšējām īpašībām, tad atklātu daudz jaunu parādību?

Atbilde: Vispirms vajag piekrist, ka visa uztvere ir atkarīga no cilvēka, no novērotāja. Ja nebūtu cilvēku, neviens neatklātu šīs realitātes, šī visuma pastāvēšanu. Tas pastāv tikai mūsu uztverē.

Šī realitāte neeksistēja, pirms uz zemes parādījās cilvēki un to atklāja. Tā radās tikai attiecībā pret cilvēku. Pieņemsim, ka pirms desmit gadiem es atklāju, ka Visums ir radies pirms četrpadsmit miljardiem gadu. Taču šo realitāti es iztēlojos tikai savā prātā, nevis to, ka tā objektīvi eksistē šādās laika un telpas robežās. Tas viss pastāv tikai attiecībā pret cilvēku.

No TV raidījuma „Pasauļu tikšanās”, 12.05.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere | Add Comment →