Lielā, attīstītā cilvēce nepievērš uzmanību Visumam, kur mēs varētu atrast visus savus pamatus. Tā plašumos mēs atklātu spēkus, veselus citas matērijas „sabiezējumus” – antivielas utt.

Protams, mēs veicam Visuma pētniecību, bet nepiešķiram tam pietiekamu nozīmi, uzskatot, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kurš uzvarēs zemes „skrējienā”, kurš starp mums ir stiprāks, bagātāks, varenāks. Mūsu attīstība nav virzīta uz Dabas izzināšanu, pilnīgu tās atklāšanu un sapratni, kas mums pietrūkst, lai to sasniegtu.

Es varētu pieņemt, ka Visums ir pilnīga atdeve. Jo tas ir izveidojis, radījis visu, sakārto visu un savu spēku kombinācijas rezultātā ģenerē nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēka dabas fenomenus.

Visums attīsta matēriju un virza to uz īpašu, kvalitatīvi jaunu pakāpi. Šajā pakāpē matērijai piepeši radīsies jautājums par sevi un par spēku, kas to radīja: „No kurienes es rados? Kādēļ?”

Jo mēs zinām, ja pastāv darbojošais faktors, tad tā nodoms ir ielikts tā radītajās parādībās, tajā, ko tas ir izveidojis. Un uz to kā sekas mūsos rodas atbildes reakcija. Taču mēs pietiekami neieguldām spēkus, uzmanību, lai izpētītu to, kas uz mums iedarbojas.

Lai gan no otras puses, mēs arvien labāk redzam, ka esam atvasinājumi. Iepazīstot cilvēcisko dabu, mēs arvien skaidrāk saprotam, ka mums nav brīvas izvēles, nekādas rīcības brīvības. Visu nosaka gēni, instinkti, aprēķini uz ieguvumu un zaudējumu, bieži vien saskaņā ar elementārām formulām.

No tā izriet problēma: kā lai izpēta Visumu, tā attīstību un mūsu noieto procesu, ja visus savus spēkus mēs izmantojam citur?

Viens no maniem studentiem strādā Lielajā kolaiderā, Šveicē. Viņš stāstīja, ka sākumā bija daudz sarunu par tik vērienīgu un dārgu projektu, taču, no otras puses, tā izmaksas ir līdzvērtīgas tam, lai nedēļu uzturētu ASV armiju Afganistānā.

Lūk, arī iznāk, ka mēs pieliekam pavisam maz pūļu, lai izzinātu dabu. Man žēl, ka tas tā ir. Jo, ja mēs aizvien labāk iepazītu dabu un izplatītu iegūtās zināšanas cilvēku masām, nevis kā šodien, bet pa īstam, tad sāktu saprast, kas mums pietrūkst. Mēs atklātu, ka mums trūkst jaunas īpašības – atdeves īpašības.

Tad, papildus mums jau esošajiem saņemšanas spēkiem, mēs sāktu iegūt arī atdeves īpašības spēkus un tādējādi izmeklētu dabu no citas puses.

No 308. Saruna. par jauno dzīvi, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere | Add Comment →