Cilvēki kuri pēta Visuma likumus, runā ar iekšējām jūtām, ka tas viss ir programma, nodoms. Un pirmām kārtām, šī sistēma noteikti ir vienota. Visas tās daļas ir saistītas viena ar otru. Tas patiešām ir tā, pat mūsu pašreizējā, racionālā prāta ietvaros.

Jo, ja tie visi ir radušies no viena avota ar Lielā sprādziena palīdzību, tad, protams, no tiem laikiem un turpmāk attīstījās, lai arī dažādos virzienos, radot dažādas parādības, taču atbilstoši darbojošās sistēmas likumiem.

Nejaušību nemēdz būt un likumu neievērošana, kas ir tik raksturīgi cilvēku sabiedrībai, Visumā nav iespējama. Visam ir savi cēloņi un sekas. Tas nozīmē, ka Lielā sprādziena sekas saskaņā ar dažādu daļu un spēku mijiedarbības likumiem veido vienu noslēgtu sistēmu.

Nav nejaušība, ka cilvēki jau kopš seniem laikiem pēc zvaigznēm izskaitļoja savu likteni, liela mēroga notikumus, kas norisinās uz Zemes, laika apstākļus, dažādas parādības, tai skaitā to, kas notiek zemes iekšienē un augstu gaisā. Tas viss liecina par to, ka, pamatojoties uz tūkstošiem gadu pieredzi, kas iegūta, vērojot debesis, dabu, klimatu un cilvēkus, var redzēt saiknes un sastādīt visa veida tabulas, kas attiecas uz dažādām zinību jomām – gan astroloģiju, gan astronomiju vai vēl ko ciu.

Un rezultātā mēs meklējam saikni, jo neapzināti vai apzināti redzam, ka viss ir vienota sistēma.

Tāpat mēs redzam, ka Visuma attīstības pamatā nav vielu daļiņu dzimšana un izplatība, kas turpinās līdz šim brīdim. Patiesībā tas ir mūsu subjektīvais novērojums, un aiz iekavām tiek izvirzīts nopietns jautājums: vai tā tas ir patiesībā, vai tikai šķiet mūsu uztverē?

Tomēr spriedīsim pēc tā, ko redzam. Un tā, tās daļiņas, kas izplatījās, tāpat arī sāka saplūst kopā dažādos veidojumos. Pirmatnējā enerģija ar laiku sāka radīt visāda veida sabiezējumus, ķermeņus – gan gāzes mākoņus, gan zvaigznes, gan planetāro materiālu u.c. Visas šīs daļas formējas pateicoties tieši koncentrācijai, vielām uzkrājoties. Citiem vārdiem, no vienas puses, notiek daļiņu izklīšana, bet no otras, to saplūšana, saslēgšanās.

Izkliedēšanās tendence it kā ir paredzēta, lai „piepildītu” Visumu. Lielā sprādziena sākumā vispirms tika izveidota „vieta” – telpa, kuru mēs uzskatām par bezgalīgu, turklāt bez reāla pamatojuma. Tad jau arī skatoties dziļā, tumšā bedrē, es varu to nosaukt par bezdibeni. Tomēr paliek jautājums: vai patiešām Visums izplešas vai arī inflācijveida modelis atspoguļo tikai to, ko mēs uztveram? Šī „nianse” vienmēr ir jāpatur prātā.

Vispār mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka pie katra mērījuma mēs nepievienojam piebildi: „saskaņā ar cilvēcisko uztveri”.

Tādējādi pastāv tendence „piepildīt” izveidoto telpu, kurā ielauzusies enerģija izveidoja daļas un izkārtoja tās atbilstoši sākotnējai kopējai programmai. Mēs redzam, ka matērijas attīstības pamatā ir tas, ka daļiņas, vielu daļas savienojas arvien lielākos blokos, satuvinoties un attālinoties radot dažādas savstarpējas saiknes formas, pozitīvas un negatīvas.

Protams, tie ir tikai termini, kas ņemti no mūsu leksikas. Un līdz pat šim brīdim šis process demonstrē lielu dinamiku mums milzīgos ātrumos.

No 308. sarunas par jauno dzīvi, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere | Add Comment →