Monthly Archives: februāris 2015

Melnais punkts – pūļu pielikšanas punkts

No Rabaša raksta „Atstarotā gaisma”: „ Kad māceklis ir trimdā, skolotājs tiek izsūtīts kopā ar viņu”. Tāpēc tajā laikā, kad zemākais nesajūt augstākā varenību, viņam nav pat vismazākā garīgā stāvokļa.

Vispirms, zemākajam ir jātic, ka augstākā klātbūtne reāla, taču viņš nesajūt augstāko, jo nejūt viņa varenību. Taču, kad cilvēks sāk vērīgi lūkoties augstākā varenībā, tas ir, AHAP augstākā paceļas, tad arī zemākais paceļas kopā ar viņu un sasniedz garīgās pasaules sajūtu.

Cilvēkam vienmēr jāiztēlojas, ka atrodas augstākā AHAPā. Atbilstoši šai zemākās un augstākās pakāpes saiknei, tiek mērīts cilvēka līmenis. Taču mēs vispār nejūtam augstākās pakāpes klātbūtni, it kā pasaulē būtu vieni. To dēvē par neapzinātu eksistenci, bez garīgā sajūtas. (vairāk…)

Apvērsuma punktā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”1. raksts): Un tikai tam, kurš patiešām vēlas pietuvināties Radītājam, sniedz palīdzību no augšienes, neļaujot viņam apmierināties ar mazumu un palikt maza, nesaprātīga bērna pakāpē… Tikai, ja cilvēkam patiešām ir īsta vēlme.

Vai tad ir iespējams, lai cilvēkam būtu patiesa vēlme? Man jāsajūt pašam sevī, savā sirdī, jāizanalizē ar prātu, cik lielā mērā katru savas dzīves mirkli es esmu virzīts uz to, lai tikai sevi pasargātu, gūtu labklājību.

Galvenais, lai neviens mani neaizskartu, neaizvainotu mani. Es uztraucos tikai par to, kā izsargāties no visa mani aptverošā ļaunuma, no apdraudējumiem, kas man uzglūn no visām pusēm. (vairāk…)

Visi kopā Lielā sprādziena punktā

Jautājums: Kāda ir saikne starp cilvēku attiecībām un attiecībām starp vīrusiem?

Atbilde: Visa daba ir gluži kā viena zupa, kurā mēs visi kopā vārāmies, neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli ķermeņi, vai sīki vīrusi. Viss zupā notiekošais tiek nodots visiem, kas tajā atrodas: akmeņiem, augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem.

Tā ir globāla, integrāla sistēma. Globāla pasaule nozīmē bezgalīgi saistīta, kurā katrs ir saistīts ar visiem pārējiem. Sacīts, ka caur pieciem pazīstamiem cilvēkiem tu savienojies ar visu cilvēci. Taču šie visa veida savienojošie pavedieni nostiepjas no viena pie otra ne tikai starp cilvēkiem, bet kopumā starp visiem dabas elementiem. (vairāk…)

Dabas periodiskā tabula

Jautājums: Sākot no pagājušā gadsimta 30. gadiem, pasaule pārvērtās vienā lielā ciematā un no šī brīža mums bija jāattiecas pret cilvēci kā pret vienu ģimeni – ar vienu valdību, ar vienu pasaules veselības, aizsardzības ministriju?

Atbilde: To vajadzēja darīt vēl agrāk, no 20. gadiem! Pirmais pasaules karš jau ir reakcija uz mūsu nevērību pret visu kopējo sistēmu, kas savieno visus vienā veselumā.

Nav svarīgi, ka ir tādas vietas kā Dienvidamerika, Āfrika, Āzija, kur vērojams ļoti zems dzīves līmenis. Arī ģimenē ir tādi: pieaugušie un bērni, savam vecumam mazāk vai vairāk attīstīti. Tomēr mūsu attieksmei pret visiem ir jābūt vienādai. (vairāk…)

„Atļaujiet iepazīties – Daba”

Jautājums: Jūs sakāt, ka cilvēks kā dabas augstākais posms, rada milzīgu iespaidu uz visiem tās procesiem. Tādā gadījumā, vai ir iespējams jau iepriekš paredzēt katastrofu, kas līdzinātos nepāliešu sniega vētrai?

Atbilde: Atkarībā no mūsu attīstības līmeņa. Ja mēs iekļaujamies dabā un atklājam tās iekšējos spēkus, tās kopējo procesu, tās sistēmu un tās mērķi, tad nešaubīgi redzam notikumu saistību – ne tikai mūsu pasaulē, bet arī daudz augstākās pasaulēs. Daba aptver visu realitāti, tostarp arī to, kas patlaban no mums ir slēpta.

Jautājums: Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri ir spējīgi sajust citu uztverei nepieejamo. Piemēram, vēl šodien armija apvidū izmanto beduīnu pēddziņus, kuri pēc „netveramām” pazīmēm spēj atpazīt vairāk nekā parasts cilvēks. Tomēr nepāliešu katastrofa pārsteidza nesagatavotus pat vietējos iedzīvotājus, kuriem aiz muguras ir vairāku paaudžu pieredze. Arī viņi nesajuta briesmu tuvošanos. Kāpēc? (vairāk…)

Īsie stāsti. Pēdējā trimda

Pēc tam, kad ebreju tauta iegāja Izraēlas zemē, tas ir, sasniedza tādu savienošanās stāvokli, kad sāka savstarpēji strādāt, lai izveidotu starp viņiem mīlestību, labestību un pilnīgu iekļaušanos vienam otrā, radās jauni vadītāji – valdnieks Dāvids un pravieši, kuri dzīvoja katrā paaudzē.

Tie bija diženi kabalisti, kuri turpināja Ābrama ceļu, strādājot pie tā, lai tauta būtu vienota, palīdzot tai apvienoties un nodarboties ar nākamās paaudzes audzināšanu.

Tomēr egoisms viņos pakāpeniski palielinājās, izraisot cilvēku atdalīšanos vienam no otra un šo procesu nebija iespējams apturēt.

Tas bija nepieciešams gan vēsturiski, gan dialektiski, par cik Izraēlas tautai bija jāparāda visai pasaulei piemērs, kā pareizi dzīvot. (vairāk…)

Visuma bērni, 7. daļa

Lielā, attīstītā cilvēce nepievērš uzmanību Visumam, kur mēs varētu atrast visus savus pamatus. Tā plašumos mēs atklātu spēkus, veselus citas matērijas „sabiezējumus” – antivielas utt.

Protams, mēs veicam Visuma pētniecību, bet nepiešķiram tam pietiekamu nozīmi, uzskatot, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kurš uzvarēs zemes „skrējienā”, kurš starp mums ir stiprāks, bagātāks, varenāks. Mūsu attīstība nav virzīta uz Dabas izzināšanu, pilnīgu tās atklāšanu un sapratni, kas mums pietrūkst, lai to sasniegtu.

Es varētu pieņemt, ka Visums ir pilnīga atdeve. Jo tas ir izveidojis, radījis visu, sakārto visu un savu spēku kombinācijas rezultātā ģenerē nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēka dabas fenomenus. (vairāk…)

Īsie stāsti. No klīšanas pa tuksnesi līdz pēdējai trimdai

Pēc atrašanās pie Sīnaja kalna Izraēlas tauta sāk strādāt ar sevis pilnveidošanu, iekšēji realizējot labošanās programmu, ko dēvē par „četrdesmit gadu klejojumiem pa tuksnesi”.

Četrdesmit gadi ir laiks (lai gan šeit netiek runāts par laiku kā kategoriju, bet kā par intervālu, mērojot pakāpes), kad viņi paceļas no pilnīga egoisma līmeņa un pa daļām to izlabo, paceļoties līdz pilnīga altruisma līmenim.

Taču tas vēl nenozīmē, ka viņi ir saiknē ar Radītāju. Viņi tikai sasniedz stāvokli, kad atrodas Viņam pretī, bet vēl ar Viņu nesavienojas, jo, lai arī viņiem ir noformējusies savstarpējas atdeves īpašība, tomēr vēl nav savstarpējas mīlestības. (vairāk…)

Visuma bērni, 6. daļa

Mēs novērojam Saules sistēmu, kā arī planētas, kas riņķo apkārt citām zvaigznēm. Interesanti ir tas, cik lielā mērā šīs sistēmas ir sarežģītas, visas daļas tajās savstarpēji mijiedarbojas. Tūkstošiem gadu vērojot debesis, cilvēki atklāj tur visdažādākās šādu iedarbību pazīmes, un šīs pazīmes ir pareizas.

Piemēram, mums ir grūti iztēloties, kā uz mums iedarbojas Mēness. Atsevišķas parādības mums ir zināmas, bet īstu zināšanu nav.

Protams, kopumā tādā veidā uz mums iedarbojas daudzi spēki, kuri vēl jāizpēta. Visuma iedarbība ir milzīga, taču slēpta no mums mūsu pašu aprobežotības dēļ. (vairāk…)

Īsie stāsti. Pacelšanās Sīnaja kalnā

Beidzot visus dzīves posmus Ēģiptē un izejot no tās, Izraēlas tauta nonāk stāvoklī, ko dēvē par „Sīnaja kalnu”. Tauta sāk apzināties, ka stāv pie milzīga ļaunuma kalna, jo „Sīnaja” ir savstarpējs naids, dziļa nošķiršanās starp cilvēkiem, daudzkārt lielāka nekā Ēģiptē.

Un ja, atrodoties Ēģiptē vai Senajā Babilonā, viņi līdz galam to neapzinājās, tad tagad ļaunums viņiem pilnībā atklājas.

Tādēļ tauta ir nesaprašanā un pat nestādās priekšā, ko darīt. Tomēr Mozus viņus mierina, apsolot izveidot kontaktu starp viņiem un Radītāju. Tāda arī ir viņa loma, jo viņš ir vienojošais posms starp Izraēlas tautu un augstāko spēku. Bez viņa norādījumiem un palīdzības, bez viņa saiknes ar Radītāju, cilvēki neko nespētu izdarīt. (vairāk…)