Garīgajai virzībai ir nepieciešams pareizi ierobežot egoismu. Tas noved pie vidējā lieluma starp Ābrama žēlsirdības (labestības) īpašību un Īzaka cietsirdības (spēka) īpašību, un ļauj atklāt starp viņiem kaut ko kopēju.

„Kaut ko kopēju” nozīmē nākamo Ābrama grupas attīstības līmeni, ko dēvē par „Jēkabu”, jo no saiknes starp labo līniju (Ābrams) un kreiso līniju (Īzaks) pakāpeniski atklājas vidējā līnija (Jēkabs).

Tieši no šī mirkļa var runāt par īstu kabalas metodes realizāciju, jo tagad tā sāka ietvert sevī divas līnijas: labo un kreiso, žēlsirdības īpašību (atdevi) un tiesas īpašību (saņemšanu), no kurām veidojas trešais spēks, kas tās savstarpēji savieno, pareizi realizējot. Šo trešo spēku tātad dēvē par „Jēkabu”.

Vidējā spēka (Jēkaba īpašība) izveide kabalistiskajā grupā, kas cēlusies no Senās Babilonas, ir visas kabalas attīstības pamats.

Jebkura kustība garīgajā attīstībā īstenojas pakāpeniski un pacelties uz nākamo pakāpienu var tikai tad, ja mēs kreiso līniju un pievienojam labajai līnijai.

Pieņemsim, ja es atrodos kādā līmenī, tad, lai pakāptos uz nākamo pakāpienu, man ir nepieciešams pievienot šeit kreiso līniju – visas iespējamās egoistiskās vēlmes, problēmas un virs tām jāpaceļas. Tikai tā es varu apgūt nākamo pakāpienu. Citiem vārdiem, slīpās līnijas uz pakāpieniem ir labestības īpašības, bet pacēlums no pakāpiena uz pakāpienu – varas, slavas, spēka īpašības, virs kurām es paceļos.

Tā tiek būvētas garīgā pacēluma kāpnes, kas tiek dēvētas par „Jēkaba kāpnēm”, jo tikai Jēkabs, kurš iekļauj sevī labā un ļaunā spēkus, tos pareizi savstarpēji savieno, realizējot sevī pakāpenisku pacelšanos. Sākot tieši no viņa, var runāt par pareizu, mērķtiecīgu garīgo attīstību.

Tas izskaidro, kādēļ mūsu pasaulē ir kreisā līnija. Tā nāk no tā paša Radītāja, kurš mums to dod, lai mēs arvien vairāk paceltos virs sevis, līdz sasniegsim Viņa līmeni.

Tādēļ pareiza labās un kreisās līnijas, Ābrama un Īzaka īpašības kombinācija, savienojas „Jēkaba” īpašībā, kura tiek dēvēta par „Izraēlu”. Ja mēs pareizi savienojam abus dabas spēkus un virzām tos pa Jēkaba kāpnēm, tad mēs kļūstam par „Izraēlu” (Jašar Kel), kas nozīmē „tieši pie Radītāja”. Jo, izmantojot abus spēkus, var precīzi sevi virzīt uz mērķi un pastāvīgi pozicionēt, orientēt un vadīt sevi tieši vidējā līnijā.

No TV raidījuma „Īsie stāsti”, 1. daļa, 15.10.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment →