Īsie stāsti. Ābrama grupas attīstība: „Īzaks”

Pēc tam, kad Ābrams nodibināja savu skolu, viņš kopā ar mācekļiem, kuri viņam pievienojās, sāka attīstīt kabalas metodi. Tādā veidā viņš radīja trīs sistēmas: apmācības sistēmu, izplatīšanas sistēmu un kabalas realizācijas sistēmu.

Izplatīšanas sistēma ņēma vērā cilvēka attīstības līmeni. Viss bija atkarīgs no tā, kā cilvēki uztver garīgo ideju, cik tuva tā viņiem ir un vai atbilst viņu vēlmēm, cik daudz var parādīt, ka šī metode ir viņiem noderīga.

Un tad, virzoties augšup un attīstoties, viņi jau spēs saprast arī citas iespējas, kādas tā viņiem dod. Tādēļ vērsties pie cilvēka vienmēr vajag viņa līmenī un viņam saprotamā valodā, pievilinot ar to, ka tu vari viņam palīdzēt realizēt tieši to, ko viņš vēlas.

Ar to arī Ābrams nodarbojās, skaidrojot, ka attīstības galamērķis ir atdeve un mīlestība. Un pie viņa nāca tie, kuri vismaz daļēji vēlējās ar to iekšēji saskarties.

Rezultātā sākās nākamais Ābrama skolas attīstības posms. Tagad tā sāka saukties par Ābrama grupu, jo visi tās dalībnieki sāka strādāt pie savstarpējas savienošanās, kas paredzēja apvienošanos, pārvarot nošķirtību.

Kad Senajā Babilonā notika egoisma uzliesmojums un cilvēki vēlējās uzcelt torni līdz debesīm, tas ir, līdz pašam augstākajam spēkam, tas realizējās ar spiedienu uz negatīvo spēku.

Ābrams apgalvoja, ka negatīvais spēks nāk no tā paša pozitīvā spēka un jārīkojas citādi – absorbējot sevī tā saukto kreiso līniju (negatīvo spēku). Viņš uzskatīja, ka jāizmanto cilvēkos pieaugošais egoisms un ar to pareizi jāstrādā. Tādēļ kārtējais Ābrama grupas attīstības periods tika dēvēts par „Īzaku”.

Pareiza egoisma izmantošana arī ir „Īzaka upurēšana”. Tas nozīmē, ka mēs sasaistām savu ego, draudam to nogalināt, esam pilnībā gatavi to upurēt, lai gan saprotam, ka bez tā nesasniegsim Radītāju. No otras puses, līdzību Radītājam var sasniegt tikai tādā gadījumā, ja mēs ierobežosim egoismu, bet ierobežosim pareizi. Mums tas nozīmē gluži tāpat kā griezt dzīvā miesā.

Mēs mācāmies valdīt pār savu egoismu, to ierobežot, vadīt, virs tā izvirzot atdeves un mīlestības īpašības, neiznīcinot savu egoismu, bet draudot tam ar to, ka esam gatavi atvadīties no sava „es” (jo egoisms ir viss mans „es”). Šis process ir daļa no mūsu attīstības un ja mēs to pildām, mums parādās iespēja pareizi, auglīgi un mērķtiecīgi strādāt ar savu ego. Tajā arī ir ietverta stāsta par Īzaka upurēšanu būtība.

No TV raidījuma „Īsie stāsti”, 1. daļa, 15.10.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed