Senā Babilona kļuva par šūpuli dažādiem garīgiem virzieniem un praksēm. Ja pirms Ābrama perioda babilonieši dzīvoja mierīgi, mīlestībā un draudzībā – tā, kā to mācīja Noasa sekotāji, tad pēc egoisma izaugšanas, viņi sāka atdalīties viens no otra un sadalījās daudzās grupās.

Katra grupa, vadoties no tā, kas to iekšēji pievilka, sāka pielūgt to vai citu dievību (īpašību, spēku). Tā nebija vienkārši akmeņu vai koku pielūgsme, tā bija dabas spēku pielūgsme. Tā parādījās daudzdievība, baltā un melnā maģija, astroloģija un citas prakses, eksistējošas vēl šodien.

Tādēļ Ābrams pārdzīvoja īstu traģēdiju, kad saprata, ka viņam ir nepieciešams no visiem norobežoties un izveidot kardināli jaunu skolu. Starpība starp viņa skolu un citiem virzieniem – milzīga, jo viņa metode balstās uz negatīvā spēka izmantošanu, lai kāpinātu pozitīvo. Visu pārējo skolu mācība ir balstīta uz to, lai pielabinātu negatīvos dabas spēkus un dzīvotu saskaņā ar tiem.

Ābrams uzskatīja, ka pasaulē nav nekā negatīva un ja kaut kas šķiet negatīvs, tad tikai tādēļ, ka mēs to nepareizi izmantojam. Tiklīdz mēs sāksim pareizi izmantot negatīvos spēkus, ar pozitīvo spēku palīdzību paceļoties virs tiem, tad acumirklī mēs sāksim savu augšupeju. Tādēļ negatīvie spēki tik tiešām mums ir vajadzīgi, jo tie visi nāk no Radītāja – laba un labu daroša, tikai veids, kā mēs tos pielietojam, ir nepareizs.

Garīgā sistēma cilvēkam uzliek par pienākumu strādāt ar sevi, lai pareizi pozicionētu savas negatīvās un pozitīvās īpašības.

Tādēļ Ābrams propagandējot savu metodi, piedzīvoja ļoti nopietnus sadursmju periodus ar saviem tautiešiem. Rezultātā viņš bija spiests pamest Seno Babilonu un pilnībā ar sirdi un prātu atrauties no visa, kas bija iepriekšējā etapā, tas ir, pilnībā atteikties no daudzdievības un visa veida garīgajām praksēm. Viņš zināja, ka pastāv tikai:

• cilvēks;
• sabiedrība, kurā cilvēks vēlas kļūt līdzīgs Radītājam;
• pats Radītājs.

No TV raidījuma „Īsie stāsti”, 1. daļa, 15.10.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Kabala un reliģija, Metodikas izplatīšana, Senā Babilonija | Add Comment →