Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Mums ļoti uzmanīgi jāizmanto frāze „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un nav jāatsaucas uz šo frāzi visās dzīves situācijās sevis attaisnošanai.

Vai jūs esat izzinājuši To, par Kuru sakāt: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”? – Nē. Taču izmantojat šo izteiksmi, kad jums ir ērti. Jums nav tiesību operēt ar saraustītām frāzēm, kuras kabalisti citēja, vadoties no savām izzinošajām kelim (tilpnēm). Jums to nav! Taču jūs izmantojat šo jēdzienu kā gatavu formulu un sākat to pielietot. Nepareizi, tā nedrīkst!

Viss, ko es izklāstu, nāk no tām kelim, kurās es atrodos. Ja manī ir šīs jūtas un izpratne, tad es vados no šīs formulas tāpēc, ka varu ar to operēt. Ja nē, tad kāda jēga no maniem vārdiem?

Ja tas nav mans līmenis, tad kālab man par to domāt un nezin ko iztēloties? Ja visu es studēju vienkārši teorētiski, tad ir cita lieta. Taču praksē, grupas darbā, ja es pastāvīgi teikšu, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, tad neveicināšu savu pilnveidošanos un palikšu kā mazs dzīvnieks. Tā saka visi ticīgie.

Jautājums: Kā savienojas jēdziens „nav neviena cita, izņemot Viņu” ar to, ka mums ir jāpieliek savas pūles?

Atbilde: Pirms darba uzsākšanas es neatzīstu principu „nav neviena cita, izņemot Viņu”, bet visu daru saviem spēkiem.

Vēstulē nr. 15 Bāls Sulams raksta, ka iekams cilvēks sāk strādāt, viņam jāsaka: „Ja ne es sev, neviens cits man nepalīdzēs” un jādara viss nepieciešamais, lai nopelnītu sev iztiku.

Taču vakarā, kad pabeidzis darbu, viņš saka, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, jo Radītājs jau iepriekš par viņu ir parūpējies, un viņš nopelnīja nevis pateicoties savām pūlēm, bet tāpēc, ka tā tam bija jānotiek.

No 6. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 21.09.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →