Vienkāršā un divkāršā labestības apslēptība

Bāla Sulama raksts „ Priekšvārds TES”, 46.p: Teikts (Devarim, 31:17): „Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Radītāja manī?”

Nelaimes aizsedz no cilvēka Radītāju, avotu, ievietojot Viņu apslēptībā. Tādā veidā ir radīta vēlme gūt baudu, jo vairāk tā cieš, jo mazāk ievēro Radītāju, līdz pilnībā pārstāj redzēt. Radītājs ir labestības avots, bet problēmas nošķir Radītāju no cilvēka.

Un raugoties uz šiem vārdiem, tu atklāsi, kas sākumā tika rakstīts: „Tad Mana bardzība iedegsies… un paslēpšu Savu vaigu”, – tas nozīmē vienkāršo apslēptību. Pēc tam rakstīts: „un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem… Es ar apslēptību paslēpšu Savu vaigu”, – tas nozīmē divkāršo apslēptību.

Tā ir ļoti smalka piezīme, ka sākumā cilvēkam atnāk vienkāršā apslēptība un tikai pēc tam – divkāršā. Ja es neapzinos un nesajūtu Radītāju, es nevaru teikt, ka Viņš ir slēpts. Tādēļ vispirms atnāk vienkāršā apslēptība un tikai pēc tam, kad uzkrājās sapratne, problēmas, es sasniedzu divkāršo apslēptību.

Taču arī divkāršajā apslēptībā Radītājs nepazūd. Radītāja nav tad, kad tu dzīvo tikai ar dzīvnieciskā ķermeņa sajūtu. Un ja es – „cilvēks”, Ādams, kas nozīmē, ka zināmā mērā esmu līdzīgs Radītājam, tad pastāvīgi atrodos apslēptībā: vienkāršajā vai divkāršajā. Atšķirība starp tiem ir ļaunuma daudzumā, ko es jūtu, attīstot savu jūtīgumu pret Radītāju.

Tādējādi tā ļaunuma mērs, kas man atklājas nosaka, vai es atrodos vienkāršajā apslēptībā, vai divkāršajā. Runa iet par cilvēku, kurš saprot, kas ir Radītājs, labs un labu darošs.

Radītāja labestība nav tajā, lai piepildītu manas egoistiskās vēlmes ar baudu, bet tajā, lai virzītu mani uz radījuma mērķi un tādēļ mani māca kā nākas. Tādēļ es esmu gatavs uz ciešanām – galvenais virzīties uz priekšu, lai sasniegtu vēlmi atdot, kļūtu līdzīgs Radītājam un piekristu visam šim procesam.

Es arvien vairāk piekļaujos  Radītājam, un tas nozīmē, ka Viņš kļūst arvien labāks. Viņa labestība atklājas mūsu kopīgajā ar Viņu ideoloģijā, mērķos un līdzekļos tās sasniegšanai. No tā, ko Viņš man māca katru mirkli un dažādos veidos, es nosaku, ka Viņš ir labs un labu darošs.

No nodarbības: no raksta „Priekšvārds TES”, 27.08.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: