Patiesība par trijām pasaules reliģijām, 3. daļa

Jautājums: Kā izpaužas visu trīs pasaules reliģiju īpašais raksturs?

Atbilde: Jūdaisms ir diezgan pasīva mācība, kas tikai uzņem visus, kuri piekrīt tās principam: mīlestībai pret tuvāko kā pret sevi pašu. Kristieši ir aktīvāki un vērsti uz āru, piesaistot cilvēkus savai ticībai.

Turpretī musulmaņiem ir vispārīgs viedoklis attiecībā uz to, ka islāmam ir jākļūst par visas pasaules vienīgo reliģiju. Viņi apgalvo, ka nevar būt cits augstākais spēks, kā tikai tas, ko viņi sev iedomājas, tas ir, Allāhs un Muhameds – viņa vēstnesis. Un šo viedokli viņi tiecas nostiprināt visā pasaulē.

Dažādi musulmaņu virzieni apvienojas saskaņā ar šo globālo principu un vienlaikus sašķeļas, jo katram ir savs viedoklis, kādā veidā pakļaut visu pasauli islāmam. Viens virziens panāk šo mērķi ar maigākām metodēm, cits – daudz stingrākām, vieni mazāk ortodoksāli, citi – vairāk. Taču beigu beigās viņi visi tiecas izplatīt islāmu pa visu Zemeslodi.

Tāds ir viņu darbs, un tā viņi izplatījās Okeānijā, Filipīnās, Indonēzijā, izsijājoties pa milzīgām teritorijām Āfrikā pēdējo simts divsimts gadu laikā. Mūsdienās sākās islāma „iebrukums” Eiropā. Atbilstoši statistikas datiem katru dienu simtiem cilvēku Eiropā pieņem islāma ticību.

Eiropa musulmaņiem ir pievilcīga tādēļ, ka viņi uzskata to par pasaules kultūras centru un par piemēru visiem pārējiem. Un ja viņi padarīs šo pasaules centru par islāma centru, tad tādā veidā iekaros visu pasauli.

Amerika ir spēka avots, Eiropa – ideoloģijas, kultūras cents. Pienāks laiks, un musulmaņi tiks arī līdz Amerikai, viņi jau patlaban sāk tur nostiprināties.

Eiropa ir vāja, novecojusi, nespējīga cīnīties ar islāma „iebrukumu”. Tādēļ tas ir tikai laika jautājums, drīz visa Eiropa būs tikai zaļā krāsā.

Jautājums: Kā jaunos eiropiešus var pievilināt tāda dzelžaina, ekstremāla kustība kā radikālais islāms?

Atbilde: Cilvēki tiecas pie spēka. Ja es nemīlu spēcīgo, tad sliktākajā gadījumā no viņa baidos. Bailes piespiež mani tam pievienoties, un es gribot negribot sāku to attaisnot. Es sāku raudzīties ar tā acīm uz visu pasauli un gribu, lai pasaule mani pieņemtu tā, it kā es piederu šim varenajam spēkam.

Iznāk, ka nogalinot cilvēkus ar baisu nežēlību, kā pašreiz notiek Irākā, radikālais islāms tādā veidā attīra sev teritoriju visā pasaulē, kur varēs izplatīties. Ja arvien lielāka ir tā nežēlība un cietsirdība, arvien vairāk cilvēki no tā baidās un vēlas tam pietuvināties.

Bailēm ir milzīgs pievilkšanas spēks. Labāk pievienoties šausminošajam ienaidniekam, jo citādi es būšu pret viņu – to es nemaz nevēlos.

Tādēļ daudzi jaunie eiropieši ir gatavi kļūt par musulmaņiem, tam nepieciešamas tikai trīs minūtes. Un lai gan tādējādi cilvēks uzņemas radikāli mainīt visu savu dzīvi, viņš sajūt tajā gaismu, jo tagad viņam ir dzīves mērķis, kuru Eiropa nespēja viņam dot. Mirstošas kultūras vietā, kas ir zaudējusi savu spēku, viņš saņem dzelžainas instrukcijas un precīzus norādījumus dzīvei.

Viņš saprot, kālab dzīvo, jūt spēku, sabiedrotā plecu, tādēļ jūt tajā patiku un gatavs iet uz to. Islāms savu spēku smeļ no cilvēku vienotības. Saskaņā ar kabalas zinātni to dēvē par labās līnijas klipu (nešķīsto spēku).

Labā līnija ir atdeve, tas ir, musulmaņi pasniedz sevi kā cilvēkus, kas aicina uz labām attiecībām, vienotības garu, apvienošanos un savstarpēju palīdzību. Viņi sniedz cilvēkam siltuma sajūtu. Viņu uzvedībā ir iekšējs siltums, lai gan tas ir mānīgs, tomēr cilvēki to jūt.

Un tas ir ļoti vilinoši jaunajiem eiropiešiem, kuri sajūt aukstumu sagrabējušajā Eiropā un pilnīgu vienaldzību pret sevi. Katrs no viņiem jūt sevi kā izolētu, vientuļu, kuram nav ne spēka, ne dzīves mērķa, nekāda pamata, kā pilnīgi pazudušu. Un tādēļ viņš piekrīt islāma noteiktajiem ietvariem, kuri neskatoties uz savu dzelžainību, dod cilvēkam piederību kādam siltam virzienam, kam ir precīzs mērķis. Un tas ir ļoti vilinoši.

Taču tas var aizvilināt eiropiešus pretējā virzienā – uz nacisma režīmu: viens no diviem. Fašisma pamatā ir tāds pats princips, kopīga apvienošanās un precīzs mērķis. Nav svarīgi uz kā rēķina tiek sasniegta vienotība un kāds ir mērķis, bet tas piesaista cilvēkus.

Cilvēkam patīk atrasties organizētā pūlī ar skaidriem un saprotamiem mērķiem. Visapkārt viņš jūt atbalstu no tādiem kā viņš, kuri dodas vienā virzienā. Tas iedveš pārliecību, nosaka mērķi, dzīves rāmjus. Bez tā viņš dzīvo kā tukšā vietā, bez precīza virziena un var kustēties jebkurā virzienā, kur vien vēlas.

Jautājums: Vai citas reliģijas nevar cilvēkam nodrošināt to pašu?

Atbilde: Jūdaisms nevar nodrošināt plašu atbalstu, jo tiek pārmantots no tēva dēlam, dzelžainas audzināšanas formā. Turklāt nav daudz arī reliģisku ebreju.

Pagaidām vēl ebreji nepāriet uz islāmu, bet nākotnē tas var kļūt par realitāti. Kristiešus Eiropā no tā gandrīz nekas neattur, jo mūsdienu kristietībai vairs nepiemīt spēks.

Turklāt var teikt, ka islāmā ir arī patiesības graudi, jo tas nāk no Ābrama un turas pie labās līnijas, lai gan pretēji, no nešķīstās puses. Tā pamatā ir vienotība, atbilstoši tamlīdzīgai apvienošanās metodei, tādēļ tam ir spēks un pievilcība.

Kristietība mūsdienās ir zaudējusi savu spēku. Un vispār Dieva tēls trijās būtnēs noved to līdz elkdievībai. Krievijā pašlaik vērojams neliels kristietības uzplaiksnījums, jo beidza pastāvēt reliģiju aizliegums, kas valdīja septiņdesmit gadus, kamēr pastāvēja Padomju Savienība. Tomēr tā ir īslaicīga mode, kas drīz beigsies.

No 428. sarunas par jauno dzīvi, 31.08.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed