Trimda: uz gaismas un tumsas robežas, 4. daļa

Jautājums: Ievērojama mūsu pirmavotu daļa radās „nemierpilnajā” Tempļa nopostīšanas periodā. Vai tas nozīmē, ka grāmatām, kas sarakstītas uz krituma un jauna pacēlum robežas, ir jābūt ļoti augstām?

Atbilde: Protams! Toreiz tika uzrakstīts Babilonas Talmūds, un milzīgs daudzums citu grāmatu tika radītas uz šī robežpunkta, tostarp arī Grāmata Zoar.

Cilvēki zina: mēs kritīsim pilnīgā tumsā, lai atgūtos pēc daudzām paaudzēm. Vēlāk, pēc daudziem gadsimtiem, mēs no jauna „iznirsim” un sāksim realizēt to, kas mums bija – realizēt nākamajā, daudz augstākā līmenī kopā ar visu cilvēci, ar visu „Babilonu”.

Un viņi par to raksta, attēlojot visas sava tekošā stāvokļa nianses.

Līdz tam laikam vispār bija aizliegts kaut ko pierakstīt. Visam bija jādzīvo cilvēkā un cilvēki vienkārši strādāja iekšēji. Kālab man kaut ko dokumentēt, ja viss tiek ierakstīts dvēseles annālēs – pilnīgi viss, gluži kā „garīgā datora” atmiņā. Taču tagad, kad es sāku zaudēt saikni ar šo „datoru”, radās atļauja pierakstīt uz papīra. Un viņi sāka rakstīt. Lūk, no kurienes mums ir Babilonas talmūds, Mišna, Gemara, Zoar.

Pat šodien, pēc simtiem un tūkstošiem gadu, ir saglabājušies desmitiem sējumu. Un cik gan desmitu sējumu no Grāmatas Zoar nenonāca līdz mūsdienām? Vai vari iedomāties, cik daudz viņi rakstīja!

Un tāpēc „talmūds” kļuva par nominālo vārdu, kas norāda uz kaut ko lielu, visaptverošu. Runa iet par neiedomājami lielo kanonisko tekstu daudzumu, kuros nevienam nav tiesības kaut ko labot. Ja kaut kas tev liekas nepareizs, šis nepareizais vienalga paliek. Iespējams, vēlāk, pēc kāda laika tu uzzināsi, ka tas ir pareizi. Ja nē, vienalga zini, ka tā ir uzrakstīts.

Tādēļ Vecā derība, tas ir, Tora, kopš tiem laikiem pastāv nemainītā veidā. Visi jebkura vecuma izdevumi, kas ir saglabājušies, visi arheoloģiskie atradumi ir identiski.

Jautājums: Vai tas nozīmē, ka pirmavoti satur sevī kādu kodolu?

Atbilde: Jā. Un vēl šodien tiek pētīti likumi, saskaņā ar kuriem mēs attiecamies pret šiem tekstiem. Tajos praktiski neko nedrīkst labot. Lai kāds man šis teksts šķistu, es to neaiztieku.

Cita lieta – pielāgošana ar norādi uz pirmavotu. Šodien mēs nedaudz apstrādājam Grāmatu Zoar, kas paredzēta tautai, lai cilvēki varētu kaut kā lasīt, pietuvināties tai. Pretējā gadījumā viņiem ir ļoti grūti, praktiski neiespējami „izlauzties” cauri šim tekstam, jo tas domāts pavisam citām „smadzenēm”.

Jautājums: Tātad teksti, kas uzrakstīti, tēlaini runājot, gaismas un tumsas, gaismas un trimdas saskares punktā ir domāti trimdai? Lai caur to īstenotu nākamā pacēluma embriju?

Atbilde: Mišna, Talmūds, „Shulhan Aruch” un daudz kas cits – viss tika rakstīts un pētīts trimdas laikā, tās dažādajos posmos. Sākot no piecpadsmitā gadsimta, no Ari laikiem, galvenā grāmata, kuru arvien vairāk sāk studēt, protams, ir Zoar Grāmata.

Tā divas ciltis no Ābrama grupas paņēma sev līdzi trimdā grāmatas un turpināja īstenot principu „mīlestība pret tuvāko kā pret sevi”.

Taču pārējie it kā pazuda, un neko nepaņēma sev līdzi. Tādēļ, ka viņi nāk no Pirmā tempļa laikmeta, kad vēl neko nedrīkstēja pierakstīt.

Jautājums: Vai tas nozīmē, ka trimdā tautu apvieno tieši šie pieraksti, kas tika radīti apvienošanās nolūkā?

Atbilde: Jā. To uzdevums – visas vēstures garumā īstenot nepieciešamās zināšanas, un kritiena beigās jau atklāt Grāmatu Zoar un ar tās palīdzību iziet no trimdas.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma „Babilona vakar un šodien”, 6. daļa, 03.09.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed