Aplūkosim detalizētāk to periodu, kad tika nopostīts Pirmais templis. Būtībā tas bija kritums no mīlestības līmeņa, mīlestības Tempļa nopostīšana starp cilvēkiem.

Līdz tam Izraēlas tautas divpadsmit ciltis ievēroja mīlestības pret tuvāko kā sevi principu, taču pēc tam sākās krahs, kā rezultātā desmit no divpadsmit ciltīm izzuda. Citādi runājot, aizgāja pasaulē.

Ja agrāk viņi pastāvēja tieši mīlestības pret tuvāko līmenī, tad pakāpi zemāk viņiem nav ko darīt Izraēlas zemē. Tās vairs nav kopīgās vēlmes, kuras jāizlabo, lai sasniegtu citus līmeņus. Pietiekami ar divām ciltīm, lai sasniegtu zemāko stāvokli un tajā pastāvētu.

Teiksim tā: divpadsmit ciltis nokrita no mīlestības līmeņa uz zemāku līmeni un starpību starp šiem diviem pakāpieniem nosaka tās pašas desmit ciltis. Lūk, tādēļ tās izzuda.

Taču turpmāk tieši šīs ciltis „vadīja” kopējo virzes kustību, cilvēces attīstību ceļā uz mūsdienām, uz noslēguma strupceļu, krīzi, kas šodien aptver pasauli.

Jautājums: Ko nozīmē „vadīja”?

Atbilde: Daudzu vēstures „galveno personāžu” saknes nāk no šīm desmit ciltīm. Cilvēki to vēl atklās un sāks vainot ebrejus „ļaunprātībā” – tajā, ka visas vēstures gaitā viņi tīšu prātu veda nevainīgo cilvēci uz vispārējo krīzi.

Jautājums: Vai tiešām visi cilvēces līderi, kas tā vai citādi vadījuši nozīmīgus, lielus procesus, tos ietekmējot, nāk no desmit ciltīm?

Atbilde: Jā. Vairums no viņiem vienkārši ir šo desmit cilšu locekļi.

Jautājums: …Kuri ved cilvēci uz šodienas krīzi, strupceļu?

Atbilde: Jā.

Jautājums: Kas notika ar atlikušajām divām ciltīm?

Atbilde: Viņi nokrita no Pirmā tempļa pakāpiena un tāpēc cieta neveiksmi karā ar babiloniešiem – ar saviem bijušajiem, tā teikt, kaimiņiem, pār kuriem valdīja ķēniņš Navuhodonosors. Uzvarot ebrejus, daļu no viņiem viņš saņēma gūstā, bet otra daļa palika Izraēlas zemē.

Vēlāk no babiloniešu trimdas atgriezās un savienojās ar brāļiem ļoti maza tautas daļa. Un tālāk divas ciltis uzsāk nākamā Tempļa būvniecību.

Jautājums: Tātad viņos tomēr dzīvo dzirkstele?

Atbilde: Ne vienkārši dzirkstele – jo viņi nenokrita līdz pašam dziļumam. Viņi nokrita no mīlestības pret tuvāko kā sevi līmeņa, sasniedzot labu savstarpējo sakaru līmeni – tā dēvēto hasadim pakāpi. Šīs pakāpes būtība – nedarīt ļaunu viens otram. Tādi, lūk, labi kaimiņi un „piesardzība”: es neesmu pret tevi, un tu neesi pret mani. Tas arī ir garīgais līmenis, jo tiek sasniegts virs egoisma.

Un tādēļ, atgriezušies no Babilonas, ebreji būvē Otro templi. Turklāt būvē babiloniešu valdnieka Kira, Esteres dēla, aizsardzībā. Kopumā sanāk diezgan sarežģīta „ģimenes attiecību” vēsture.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma „Babilona vakar un šodien”, 6.daļa, 03.09.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana | Add Comment →