Jaunais Ābrams

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: “Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kanāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet.

Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, – Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs! (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 18:1-18:5)

Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam izmantot savas egoistiskās vēlmes, kas nāca no Babilonas, Ēģiptes vai Kanāna zemes, kurā mums drīz vien ir jāatgriežas. Ja mēs pareizi izmantosim visas savas vēlmes, pakāpeniski tās labojot un paceļoties līdz bijušā Kanāna līmenim, tad no šīs zemes sāksim radīt Izraēla zemi, tas ir, virzīt visas savas vēlmes pie Radītāja – uz atdevi.

Jautājums: Mūsdienu materiālā pasaule principā dzīvo saskaņā ar Babilonas, Ēģiptes un Kanānas zemes likumiem, bet nevis saskaņā ar Izraēlas garīgajiem likumiem. Kāpēc garīgā atklāsme notiek tikai dažos cilvēkos, nevis visā cilvēcē?

Atbilde: Nē! Jebkurā gadījumā cilvēce atklāj to egoistisko bezdibeni, kurā mēs atrodamies, tā nespēj atgriezties pie kaut kā labestīga, laba, kas kādreiz bija. Taču tas „labais” bija nosacīts ar to, ka iepriekš egoisms bija mazāks. Tāpēc nostaļģiski atceroties pagātni, mēs sakām: „Vecie labie laiki”.

Un patiešām, ja mēs atgriezīsimies 50 gadus iepriekš, tad redzēsim, ka tajā laikā cilvēkiem piemita mazāks egoisms. Viņi apmierinājās ar daudz mazāku un dzīvoja daudz jautrāk. Viņi vairāk kontaktējās viens ar otru, nesēdēja katrs pie sava datora, viņiem nebija problēmu un miasmu, kas raksturīgi musdienām. Viss bija daudz vienkāršāk.

Taču pie tā atgriezties vairs nav iespējams un nevajag! Mums jāvirzās uz priekšu. Galvenais, jāiemācās izzināt problēmu, kas mūsos rodas, cēloni, saprast, ka problēmas nosaka tikai cilvēka egoisms un nekas vairāk. Tāpēc mums ir jāapzinās egoisms kā ļaunums.

Replika: Taču pasaule, iznākot no Babilonas un Ēģiptes, veica apli un no jauna tur atgriezās, jo šodien mēs dzīvojam saskaņā ar tiem pašiem likumiem.

Atbilde: Domāju, ka jā. Es ceru, ka mani skolnieki jaunajā posmā spēs sevi atklāt kā vienu līderi. Es nedomāju, ka tas būs viens cilvēks. Iespējams, kādā veidolā, taču principā tam ir jābūt kam lielākam, kolektīvam.

Es redzu jauno līderi kā cilvēku grupu un domāju, ka tā būs manu skolnieku grupa.

Mainīsies stāvokļi, mainīsies pasaules sajūta, pasaules attieksme pret sevi, pret to, kā pasaule jūt. Mēs redzam, cik lielā mērā šodien viss jau kļūst par atklātības rezultātu. Visi saprot, ka šī pasaule ir veidota uz meliem, tajā nav iespējams rast patiesību: nevienam nav taisnība un neviens nav vainīgs. Vienkārši mūsu būtība tādā veidā ar mums rīkojas, iegremdējot mūs „godkāres gadatirgū”.

Tad, kad mēs to pilnīgi būsim apzinājušies ārējo apstākļu spiediena rezultātā, ņemot vērā, ka šos apstākļus mēs paši arī izraisām, tad augstākā gaisma izraisīs mūsos īstas iekšējas egoistiskās problēmas, kuras mums parādīs, ka izejas nav. Lūk, tad mēs sāksim šaudīties šurpu un turpu, un nekādā veidā nespēsim sevi atrast. Kā sacīts: vakarā tu domāsi, kad beidzot pienāks rīts, bet no rīta gaidīsi, kad pienāks vakars.

Taču tas droši vien būs jau pēc mums. Un patlaban mums ir jāstrādā, lai to panāktu.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.03.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: