Ilgais ceļš tuksnesī

Tad viņam (Āronam) jāiet pie altāra, kas ir Tā Kunga priekšā, un pie tā viņam ir jāizdara salīdzināšana, ņemot mazliet ar savu pirkstu gan vērša, gan āža asinis un liekot tās (asinis) no visām pusēm uz altāra ragiem. Un viņam jāslaka ar savu pirkstu asinis septiņas reizes uz tā (āža), un tā tiek šķīstīti un svētīti visi Israēla bērni no savām nešķīstībām. (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 1:18-1:19)

Darbs “Ārona” (koena) pakāpē ir ļoti augsts, nopietns, kas ļauj atklāt visas mūsu īpašības, vēlmes, tieksmes, prātu, domas: ar ko mēs varam strādāt, lai sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, bet ar ko – nē. Šajā gadījumā cilvēks atrodas ļoti grūtā notiekošā noskaidrošanā.

Ikvienam no mums jāsasniedz koena līmenis, lai varētu atdalīt šīs vēlmes. Torā tiek runāts tikai par vienu cilvēku, jo visa pasaule taču ir ietverta ikvienā. Tāpēc man ir jāgraduē, jāizdala sevī tās daļas, par kurām tajā tiek runāts un jāsaprot, ka tieši man pakāpeniski tās jāveido sevī no savām vēlmēm, kuras labojas.

Es iznāku no Babilonas kā cilvēks, kurš vēlas sasniegt dzīves jēgu un dodos uz Kanānas zemi, atklājot sevī visas savas vēlmes, visas savas domas, visas savas tieksmes.

Pēc tam stāvoklis “Kanānas zeme” sāk manī mutuļot, ievelkot egoistiskajā atvarā. Tas nozīmē, ka esmu nonācis zemāk, Ēģiptē, kur pūlos izrauties no sevis, pastāvīgi virzoties tikai uz “mīli savu tuvāko”.

Rezultātā, kad sāku karot pats ar sevi, ar savu egoismu (faraonu) un ar savu altruismu (Mozu un Āronu), es nonāku tuksnesī (tukšumā). Tuksnesī man saka: “Savāc kopā visas savas vēlmes, ar kurām tu spēsi virzīties uz priekšu. Un ja gūsi tajā panākumus, tad varēsi sākt saņemt šajās vēlmēs augstāko gaismu, kas tevi vedīs uz priekšu, tu spēsi virzīties tuksnesī”. Un, lūk, es jau eju šajā tuksnesī.

Galvenais ir maza atmoda, kas man radusies Babilonā, šī atmoda pakāpeniski apaug ar milzīgu egoismu un tuksnesī sāk laboties. Babilona ir iedīglis, doma, mērķis. Egoisms, kas manī radās, ir Ēģiptes trimda. Tuksnesī es strādāju ar milzīgu četrpakāpju egoismu, lai spētu novest to līdz neitrālam stāvoklim: es nevēlos tajā atrasties, es vēlos būt virs egoisma.

Tas viss ir mana attieksme pret egoismu, kas ir kā liels melns balons un es noskaidroju, ko tajā es varu padarīt gaišāku gaismas ietekmē: vēl drusciņ, vēl un vēl. Tā ir 40 gadu ilga klejošana tuksnesī.

Ikreiz es atklāju daudzpusīgas lietas un lemju, ka virs šīm jaunajām vēlmēm, kuras esmu atklājis šajā ceļa posmā tuksnesī, es varu pacelties augšup, lai nekādi vēlmju egoistiskie piepildījumi mani nesatrauktu. Vēlmēs sāk izpausties gaisma un milzīga bauda, bet es – augstāk par tām, strādāju tikai atdeves labā, ārpus sevis.

Taču ir tādas vēlmes, par kurām es tieši zinu, ka netikšu galā ar tām. Tad es atgriežu tās tuksnesī. Tas ir, es vēl nespēju no šī tuksneša uzbūvēt savu māju, savu kopmītni, tāpēc daļa no mana egoisma paliek par tuksnesi.

No TV pārraides “Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.03.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: