Jautājums: Ja cilvēki sasniedza Tempļa līmeni, tad kā var pēkšņi izzust atmiņas par šādu augstu savienošanos?

Atbilde: Izdziest mīlestība, un iestājas naids. Pazūd gaismas spēks, kas notur šo altruistisko stāvokli, šo savienošanos.

Tas tika sasniegts ar gaismas spēku. Tiklīdz tā pārstāj starot, tajā pašā mirklī seko kritums un tu absolūti neko vairs neatceries, it kā nebūtu bijis.

Tas ir kritums pēc Pirmā Tempļa nopostīšanas. Sākas Babilonas izraidīšana, atnāk Asīrijas ķēniņš Navuhodonosors un aizved prom desmit ciltis, tātad paliek tikai divas.

Jautājums: Kāpēc viņš tās aizved? Kāpēc pazūd šīs desmit ciltis?

Atbilde: Tas, principā, atklāsies nākotnē, taču tā vai citādi, ir nepieciešams, lai viņi pilnībā „izsijātos” cilvēcē. Viņi nes līdzi „mīlestības pret tuvāko kā sevi” principu, pat nenojaušot par to. Un viņi vēl atklāsies. Šīs dzirkstis, mīlestības sēklas tika iesētas cilvēcē un izklīda pa pasauli tāpat kā babilonieši.

Jautājums: Tātad no jauna notiek Ābrama tikšanās ar Nimrodu, ar Babilonu.

Atbilde: Jā. Tikai šis Ābrams vairs nav iepriekšējais. Viņš nokrita līdz Babilonas līmenim un tāpēc var ar to savienoties. Taču līdz ar to viņā slēpjas garīgais potenciāls, kas pakāpeniski veicina cilvēku attīstību, tautu attīstību pasaulīgajā, zemes līmenī.

Tas nav tikai tehniskais progress, bet arī zinātne, māksla, pedagoģija, literatūra – kopumā viss. Desmit ciltis virza šos procesus, jo pēc krituma no garīgā līmeņa viņos tomēr palika impulss virzībai uz priekšu, uz attīstību. Un tādējādi viņi attīsta cilvēci.

Taču attīsta ļoti interesantā veidā. Viņus var atrast gan starp lieliem inkvizitoriem, gan starp izciliem reliģioziem darboņiem, gan starp dižiem zinātniekiem, kuriem it kā nav sakara ar ebrejiem. Ir tikai dziļāk „jāparok”…

Līīdz pat šim brīdim babilonieši dzīvo uz zemes pēc ļoti vienkārša principa: “Ļauj man mierīgi dzīvot”. Lūk, tā: ieslēdz man televizoru atsevišķā dzīvoklī, noliec man priekšā šķīvi ar ēdienu – un viss, vairāk neko nevajag.

Tā ir Babilona. Taču “ierosinātāji”, “kairinātāji”, kas neļauj viņam ieslīgt sevī, tās ir desmit cilšu dalīšanās sekas pa visu pasauli.

Citādi nemaz nevar būt. No kurienes lai rodas jebkāda kustība, ja ne no impulsa, kas virzīts uz augšieni? Tieksme uz zinātni, literatūru, mākslu, pašapliecināšanos nāk no vēlmes atklāt Radītāju, tikai jau egoistiski un tas nav vērsts no sevis uz atdevi un mīlestību, bet caur sevi izlaisto pašmīlību.

Tātad pēc Pirmā Tempļa nopostīšanas desmit ciltis sāka pildīt savu darbu vispārpieņemtā līmenī, bet divas palikušās ciltis, kuras personificēja Izraēlas tautu, turpināja kustību uz priekšu, lai paceltos virs egoisma.

No TV programmas “Babilona vakar un šodien”, 6.daļa, 03.09.2014

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana | Add Comment →