Desmit cilšu noslēpums, 3. daļa

Jautājums: Kas ir “Ēģipte”? Vai tā ir valsts vai kāds jēdziens, stāvoklis?

Atbilde: Šajā gadījumā nav nozīmes ne ģeogrāfijai, ne vēsturei.

Grupa, kas iznāca no Babilonas, apvienojās labajā līnijā (“Ābrams”), kreisajā līnijā (”Īzaks”), vidējā līnijā (”Jēkabs”) – un sasniedza summāro apvienošanos ar nosaukumu “Jāzeps”. Viņš tiek dēvēts arī par “Jāzepu taisno”, “Taisnais ir pasaules pamats”. “Pamats” (Jāzeps) ir tas, kas savieno visus kopā, kopīgās garīgās uzbūves daļa, visu kopīgā iekšējā apvienošanās.

Un tagad, par cik viņi apvienojās, jau var runāt par to, lai paceltu viņus uz nākamo pakāpienu. Taču, lai to izdarītu, ir jādod viņiem milzīgs egoisms, kas valdīs starp viņiem, tā, lai viņi virs tā paceltos.

Tas nozīmē, ka sākumā šis milzīgais egoisms viņus sevī ievelk. Un, lūk, viņi sāk just sevī egoistisku attīstību un apzinās, ka ar egoisma palīdzību arī var virzīties uz mērķi. Un tas tiek dēvēts par “septiņiem trekniem gadiem Ēģiptē”. Tas ir, viņos attīstās “piesātināts” egoisms, un tas viņiem netraucē.

Pēc tam seko “septiņi bada gadi”, kad viņu egoisms sāk izpausties kā ļaunums. Tad ļaunais faraons cīnās ar Ēģipti un darbojas pret viņiem, tas ir, cenšas viņus sadalīt. Viņi cīnās pret šo sadalīšanu, līdz Mozus nogalina ēģiptieti, kurš atrodas starp ebrejiem un tos komandē.

Tas ir, rodas tāda spriedze, tādas atšķirības sabiedrībā, ka viņiem ar to kaut kas jādara. Līdz pat tādai pakāpei, ka viņiem nāksies vienkārši mukt no šāda stāvokļa, no tā iziet, jo viņi nespēs ar to eksistēt kopā.

Viņi nepiekrīt pastāvēt tādā egoismā, bet ja paliks tajā, tad nekavējoties ļaunais faraons pārvērtīsies labajā. Viņš tiem piedāvā: “Ko jūs tur kūdāt viens otru? Kādēļ trokšņojat? Palieciet, dzīvojiet mierīgi, nodarbojieties ar savām lietām un jums būs labi”. Citiem vārdiem, neaiztieciet ideoloģiju, tad viss pārējais būs kārtībā. Tas ir raksturīgi visiem pasaules valdniekiem: “Ideoloģiju atstājiet man, bet nepieciešamo es jums nodrošināšu”.

Ebreji, protams, tam nepiekrīt. Un Mozus sāk viņus vēl vairāk “uzkurināt”: “Mums jādodas prom no šejienes, citādi šeit Ēģiptē mēs kļūsim kā “dzīvnieki”. Lai paceltos uz līmeni “Cilvēks”, lai sasniegtu Radītāju, jāiziet no egoisma varas, kas atrodas starp mums, no Faraona varas…” Tas arī nozīmē “iziet no Ēģiptes” – iekšēji pacelties virs sava egoisma. “…Šim nolūkam mums jāsavienojas vienam ar otru vēl vairāk. Tomēr mēs nevaram savienoties vairāk, ja vien neatrausimies no sava egoisma…”

Tātad vajadzīgā darbība ir tajā aspektā, lai ar kāda īpaša spēka palīdzību paceltos virs sava egoisma, savstarpēji savienotos. Un tad – pakāpeniski izlabot šo egoismu, kas atrodas iekšienē.

Lūk, to viņi arī dara – ar izrāvienu paceļas virs sava egoisma, savienojas. To dēvē par “pretošanos pie Sinaja kalna”. Pēc tam, apvienojoties un iegūstot apvienošanās spēku, ko dēvē par “Toru”, viņi pakāpeniski, četrdesmit gadu laikā, šo egoismu izlabo.

Citādi runājot, viņi sāk labot faraonu, kurš atrodas starp viņiem. Sākumā viņi to neitralizē – tik lielā mērā, ka viņš nemaz nesabojā attiecības starp viņiem, netraucē viņiem. Tādējādi viņi apvienojas vienotā spēkā.

Un pēc tam, nākamā kustība uz priekšu tiek dēvēta par “ienākšanu Izraēlas zemē”, kad viņi šo faraona egoismu sāk izmantot, lai vēl vairāk savstarpēji savienotos. Tas ir, viņi to sāk “kaitināt”, modināt sevī, pacelt, atklāt.

Sākumā viņi to neaiztika, gāja tam pāri, pacēlās virs tā, pastāvīgi to samazināja, “pārklāja”. Tas tiek dēvēts par “četrdesmit gadu klejojumiem Sinaja tuksnesī”. Pēc tam notiek ienākšana Izraēlas zemē, kad viņi atklāj šo egoismu – pašu faraonu! – un sāk to “pārstrādāt” uz altruismu.

Turpinājums sekos…

No TV programmas “Babilona vakar un šodien”, 5.daļa, 03.09.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: