Monthly Archives: novembris 2014

Aplis – izlabotas sabiedrības eksistences forma

Jautājums: Kas ir nepieciešams praktiskai apvienošanās metodikas realizācijai?

Atbilde: Nepieciešamas studijas un praktiski apvienošanās vingrinājumi, semināri, apaļie galdi, kas virza uz cilvēku vienotību. Mums jāsajūt, ka ir iespējams atklāt starp mums mūs savienojošo spēku. Metodikas būtība ir vienkārša: jāapsēžas apļos un jārunā par savienošanos, par tās iemeslu, par mūsu tautas eksistences mērķi, par to, kas mēs esam. Apvienošanās mūs paceļ virs mūsu pašreizējā stāvokļa. Tādas apspriešanas laikā mēs piepeši atklājam, kā šādā aplī rodas kāds spēks, siltums, kopīga sajūta, kas mūs savieno kopā. (vairāk…)

Kas ir mūsu saimnieks?

Ziņojums: Gēni nosaka visu! Tie atrod mums labāko dzīvesbiedru, lai sevi dublētu veselīgos pēcnācējos. Neapzināta  DNS analīze, lai noskaidrotu saderību, notiek apmainoties ar siekalām pirmajā skūpstā. Draugus mums izvēlējās gēni: draugiem ir 1% kopīgo gēnu, tikpat daudz ir saistīti radinieki piektajā paaudzē.

Cilvēki uzskata par labāku kontaktēties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem sakrīt ožas uztvere, bet atšķiras imunitāte (lai visi nesaslimtu). Gēni, lai izplatītos, izvēlas sev piemērotus apstākļus – mudina mūs izvēlēties noteiktu sabiedrību. Cilvēka rakstura īpatnības ir gēnu darbības rezultāts.

Baktērijas spēj izdalīt psihoaktīvas vielas, kas pastiprina reliģiskas jūtas. Baktēriju triljoni, kas mūsos dzīvo, cilvēka ķermeni izmanto tikai savās interesēs. Ķermenī ir 3000 baktēriju veidu. Vairums no tām dzīvo kuņģa un zarnu traktā, barojas kopā ar mums ar vienu barību, tām ir savas garšas priekšrocības.

Ja ēdiena sastāvs – olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu barības vielu samērs – derīgs baktērijas attīstībai, tad tā uzmundrina savu saimnieku, izdalot ķīmiskas vielas, kas uzlabo cilvēka labsajūtu. Ja uztura deva baktērijai nepatīk, tad izdalās toksīni – tā baktērijas veido mūsu garšu un tās nosaka mūsu diēta.

Smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no četrdesmit gēniem, un tās iedarbina baktērijas.

Tējkarotē ar ūdeni peld pieci miljoni baktēriju un piecdesmit miljoni vīrusu. Mikrobi sastāda 80% no visas Zemes biomasas. Visa biosfēra ir sistēma, kas ļauj apmainīties ar gēniem starp dažādiem mikroorganismiem.

Parazīti bojā kokus, ziedus, dzīvniekus, visu dzīvo. Ja subjekta uzvedība atšķiras no ierastās, viņš pakļauj sevi riskam – vaininieks ir parazīts, kas vada saimnieka darbības ar dažādu ķīmisko vielu palīdzību.

Plakanais tārps tik ļoti alkst pārcelties no peles ķermeņa lapsas ķermenī, ka dara peli lēnīgu, par drošu medījumu jebkuram plēsējam. Nematodi iekrāso skudras kā sarkanas ogas, putnu iecienītākais gardums, kuros tie vēlas pārcelties.

Toksoplazma sākumā dzīvo grauzējos, pāriet kaķos, no turienes cilvēkā. Inficētiem cilvēkiem ievērojami atšķiras uzvedība: viņi biežāk zaudē paškontroli, pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī. Toksoplazmoze arī padara lēnāku cilvēka reakciju. Tāpēc vieni cilvēki dod priekšroku avantūrām, adrenalīnam un mūžīgiem meklējumiem, bet citiem ir pietiekami ar televizora vadības pultu.

Neironi. Cilvēks pieņem lēmumu vēlāk, nekā šādu lēmumu pieņem neironi. Smadzenes pašas lemj, kā jārīkojas. Apzināta uzvedības izvēle ir tikai ilūzija, kas slēpj reālos procesus, kas noris cilvēka galvā, neatkarīgi no viņā paša. Lēmums ir to vai citu neironu aktivitātes sliekšņa sasniegšana, šie neironi dod signālu motorai garozai par racionālas vai emocionālas uzvedības palaišanu.

Neiromediatori. Neironi nosaka mūsu vēlmes. Dažādu sajūtu avots – neiromediatori – kīmiskās vielas, kas nodrošina elektriskā lādiņa nodošanu pa sinapsēm, atzariem, kas savieno nervu šūnas.

Prieka sajūta ir atkarīga no serotonīna daudzuma galvas smadzeņu audos, depresija – šīs vielas trūkuma rezultāts. Cits neiromediators, dofamīns, liek mums tiekties nevis uz augstiem mērķiem, bet vienkāršām vajadzībām – uzturu un seksu. Ja dopamīna līmenis ir augstāks, labāk ir attīstīta šī atalgojuma un soda sistēma.

Nomoda mediators – noradrenalīns – ietekmē mūsu uzvedību, no noradrenalīna ir atkarīga uzmanības koncentrācija, rīcības motivācija, miers, atmiņas asums, labs garastāvoklis un mūsu uzvedība riska stāvoklī. Neiromediatoru atklāšana noved mūs pie secinājuma, ka mēs neesam savu jūtu saimnieki.

Replika: Kabalā viss tiek izskaidrots vienkārši: mums nav gribas brīvības, viss notiekošais noris nebrīvi, mēs visu darām piespiedu kārtā, pat ja mums šķiet, ka tieši tās ir mūsu vēlmes.

Augstākie slēptie spēki savā mijiedarbībā pārvalda mūsu organisma bioloģiskās vielas un izraisa mūsos vēlmes, domas, lēmumus, rīcības.

Izvēles brīvība dota tikai kā iespēja paātrināt savu garīgo izaugsmi. Kabala izskaidro, kā mums to realizēt. Visā pārējā mums vienmēr būs gribas brīvības, lēmumu, rīcību ilūzija. Neraugoties uz to, ka zinātne mums pierādīs, cik lielā mērā mēs esam nebrīvi.

Kabala vispār mūsu dzīvi dēvē par dzīvniecisko līmeni, bet par cilvēku dēvē tikai mūsu garīgo izaugsmi, kas vērsta uz to, lai līdzinātos Radītājam.

Avots krievu valodā

Pēdējais piliens, kas piepildījis kausu

Jautājums: Vai ir kādas izredzes gūt panākumus cilvēkam, kurš studē jau vienkārši pēc inerces? Viņš nepamet studijas pilnībā, jo materiālā pasaule viņam arī nešķiet saistoša. Taču, no otras puses, viņš redz, ka kabala viņam ir pārāk augsta mācība un viņš netic, ka spēs reiz nonākt pie atklāšanas.

Atbilde: Nav iespējams mācīties pēc inerces. Katrs nodzīvotais mirklis prasa enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja cilvēks studē, tas nozīmē, ka uz viņu iedarbojas augstākā gaisma un viņu notur. Acīmredzot, viņam ir nepieciešams iziet šādu periodu. Mēdz būt periodi, kad cilvēks vispār pārvēršas par nedzīvu ķermeni: pasaulīgajā dzīvē viņš vairs neprot dzīvot, bet garīgajā vēl nav sācis.

Jautājums: Rodas iespaids, ka gadiem var klaiņot pie garīgās pasaules sliekšņa un tā arī nenonākt pie lūgšanas?

Atbilde: Nē, tas ir atkarīgs no tevis, no saskarsmes vides. Ticiet man, es runāju, pamatojoties uz praktisku pieredzi: sagatavošanās periods nevar ilgt bezgalīgi. Nav stāvokļu, kuri turpinātos mūžīgi.

Katru mirkli, kurā tu eksistē un zināmā veidā esi saistīts ar garīgo pilnveidošanos, uz tevi iedarbojas gaisma un pilienu pa pilienam ielej tevī infūziju, garīgo spēku. Gaismai ir jāuzkrājas līdz noteiktam mēram, tāpēc tam ir nepieciešams laiks.

Ja vēlies ātrāk nonākt pie atklāsmes, pasteidzini laiku. Taču nevar būt, ka kauss nekad nespētu piepildīties. Tā nemēdz būt. Būtībā nepieciešams zināt tikai vienu: kā savienot grupu ar mērķi.

Es vēlos paēst zupu, bet man saka: „Tad nes šķīvi!” Taču man nav šķīvja – kur tad man ielies zupu? Šķīvis ir grupa. Ja neesmu iekļāvies grupā, man nav kur saņemt garīgo. Man cieši jāsaista grupa ar mērķa sasniegšanu, ar Radītāja atklāšanu.

Mēs joprojām ceram, ka mūsos ir kāda tilpne, vieta, kur var atklāties Radītājs. Taču cilvēkā nav tādas vietas, ir tikai viens melns punkts, kas nav spējīgs saņemt atklāsmi. Un tomēr, pilienu pa pilienam, gaisma iedarbojas uz cilvēku, un viņš pakāpeniski savus panākumus sāk saistīt ar savienošanos ar biedriem.

Tas jau ir liels sasniegums: pavērsiens no individuālās, materiālās, mietpilsoniskās pieejas uz garīgo ceļu. Tu jau zemapziņā sāc sevi saistīt ar grupu. Tu tai tuvojies arvien vairāk un tajā mirklī, kad radīsies pirmais kontakts, tu sāc kāpt augšup pa garīgajām kāpnēm. To dēvē par augšupejas pakāpieniem.

No nodarbības: no grāmatas „Shamati” raksta, 11.09.2014.

Avots krievu valodā

Jaunais Ābrams

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: “Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kanāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet.

Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, – Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs! (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 18:1-18:5) (vairāk…)

Paredzot radījumu

Kabalas zinātnē teikts, ka Radītājs ir labs un dara labu. Lai Sevi realizētu, Viņš radīja saņemošo vēlmi, ko dēvē par „radījumu”. Šai vēlmei ir jāattīstās saskaņā ar Radītāja nodomu, saskaņā ar Viņa programmu, līdz sapratīs, sajutīs Viņu tieši kā labestību un labu darošo, kā diženo.

Tāda ir Radītāja vēlme. Kabalisti mums izskaidro: tas nav tāpēc, ka Viņš no mums gaida Sava diženuma, Sava varenuma atzīšanu un mūsu atkarību no Viņa. Runa taču iet par Augstāko un tātad arī bez tā ir skaidrs, ka tas tā ir. Nē, Radītājs līdz ar to vēlas pacelt mūs augšup uz Viņa pakāpi. (vairāk…)

Skolotājs – garīgās enerģijas „raidītājs”

Kongress Sočos, 3. nodarbība

Jautājums: Kā sievietei iemīlēt garīgo skolotāju (Ravu)?

Atbilde: Es domāju, sievietei ir vieglāk salīdzinājumā ar vīrieti, jo viņai taču nav iekšējās pretestības ar skolotāju.

Iemīlēt Ravu nozīmē iemīlēt savas garīgās eksistences avotu. Patiesībā Ravs ir garīgās enerģijas raidītājs, bet mums – avots. Tāpat, piemēram, vecāki ir avots savam zīdainim, jo viss, ko viņš saņem, viņš saņem no viņiem. (vairāk…)

Svētība augšienē un lejā

Zoar grāmatā sacīts, ka pēc Ārona dēlu nāves, Mozus lūdza Radītājam žēlsirdību: „Ja pasaulē dzīvojošie atgriezīsies pie Tevis, kas viņus svētīs?”.

Radītājs viņam atbildēja: „Vai tu to saki Man? Pasaki Āronam, savam brālim, jo viņam ir uzdots svētīt augšienē un lejā, jo viņš ir žēlsirdības sasniegšanas pamats”.

Lieta tā, ka kontakts ar Radītāju notiek caur cilvēka īpašību, kas dēvēta par „koenu” (Āronu).

Svētīšana ir augstākās gaismas nonākšana lejup, lai izlabotu cilvēku. Gaisma var iziet tikai caur substanci „Ārons-koens”, proti, caur šo hierarhiju. Savādāk nevar būt. Citādi nekādā veidā nevar nonākt kontaktā ar Radītāju.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.03.2014.

Avots krievu valodā

Ilgais ceļš tuksnesī

Tad viņam (Āronam) jāiet pie altāra, kas ir Tā Kunga priekšā, un pie tā viņam ir jāizdara salīdzināšana, ņemot mazliet ar savu pirkstu gan vērša, gan āža asinis un liekot tās (asinis) no visām pusēm uz altāra ragiem. Un viņam jāslaka ar savu pirkstu asinis septiņas reizes uz tā (āža), un tā tiek šķīstīti un svētīti visi Israēla bērni no savām nešķīstībām. (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 1:18-1:19)

Darbs “Ārona” (koena) pakāpē ir ļoti augsts, nopietns, kas ļauj atklāt visas mūsu īpašības, vēlmes, tieksmes, prātu, domas: ar ko mēs varam strādāt, lai sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, bet ar ko – nē. Šajā gadījumā cilvēks atrodas ļoti grūtā notiekošā noskaidrošanā. (vairāk…)

Mūsu laimes noslēpums

Īsts dzīves skaistums, siltums, mīlestība, atbalsts, drošuma sajūta – tas viss atnāk no mātes, pēc tam – no ģimenes, tad – no tuviniekiem, bet pēc tam – no saskarsmes vides, kuru mēs paši sev radām. Mēs nostiprinām šo saskarsmes vidi, reiz tajā iekļaujoties kā jauni pāri un nodrošinām to saviem bērniem.

Visas paaudzes – vecmāmiņas un vectētiņi, tēvi un mātes, dēli un mazdēli – savstarpēji saistīti, kopā veidojot kopīgas saskaņas “audumu”. Tādējādi mēs nonākam pie vienotības, pie integritātes un harmonijas, kas atbrīvo mūs no visām nelaimēm un problēmām. Turklāt šī vienotība mums ļauj saprast, kā pareizi veidot visu cilvēcisko sabiedrību – valstī un pasaulē. (vairāk…)

Desmit cilšu noslēpums, 6. daļa

Jautājums: Ja cilvēki sasniedza Tempļa līmeni, tad kā var pēkšņi izzust atmiņas par šādu augstu savienošanos?

Atbilde: Izdziest mīlestība, un iestājas naids. Pazūd gaismas spēks, kas notur šo altruistisko stāvokli, šo savienošanos.

Tas tika sasniegts ar gaismas spēku. Tiklīdz tā pārstāj starot, tajā pašā mirklī seko kritums un tu absolūti neko vairs neatceries, it kā nebūtu bijis.

Tas ir kritums pēc Pirmā Tempļa nopostīšanas. Sākas Babilonas izraidīšana, atnāk Asīrijas ķēniņš Navuhodonosors un aizved prom desmit ciltis, tātad paliek tikai divas.

Jautājums: Kāpēc viņš tās aizved? Kāpēc pazūd šīs desmit ciltis? (vairāk…)