Monthly Archives: oktobris 2014

Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa

Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.

Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.

Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem. (vairāk…)

Radītāja mājvieta

Jautājums: Torā sacīts: „Attāliniet Izraēlas dēlus no nešķīstības, lai viņi nenomirtu savā nešķīstībā, apgānot Manu mājvietu, kas starp viņiem”. Tas nozīmē: „Mana mājvieta ir starp viņiem”?

Atbilde: Torā daudzkārt tiek atkārtots, ka „Es dzīvošu starp viņiem”. Turklāt par Templi ir tekts: „Mana māja”. Kāpēc? – Tāpēc, ka izlabota vēlme, kuru mēs radām, ir Radītāja mājvieta – tilpne, kuru mēs labojam un kuru Viņš piepilda ar savu gaismu.

Tā ir Viņa mājvieta, jo Radītājs atrodas izlaboto vēlmju piepildījumā un tāpēc tieši šajās vēlmēs mēs Viņu atklājam.

Savās vēlmēs, tieksmēs uz savienošanos ar tuvāko pēc principa „mīli tuvāko kā sevi pašu”, mēs atklājam Radītāju.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 05.03.2014.

Avots krievu valodā

„Vai tagad redzi?” – „Jā!”

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Pēc tam, kad Radītājs redz, ka cilvēks ir pabeidzis savu pūliņu mēru un pabeidzis visu, ko viņam nācās veikt, pateicoties savai izvēlei un ticības stiprināšanai pret Radītāju, tad Radītājs viņam palīdz, un cilvēks izpelnas mūžīgās vadības izzināšanu, tas ir, Viņa vaiga atklāsmi, atgriežoties un saplūstot ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli.

Šajā gadījumā nav nekādas protekcijas un nav ko gaidīt, ka Radītājs zaudēs pacietību un Viņš par mums apžēlosies kā sirsnīgs tēvs. Nevajag gaidīt, ka Radītājs izrādīs žēlsirdību un sapratīs mūsu stāvokli, jutīsies aizkustināts no mūsu asarām un piedos mums pielikto pūliņu trūkumu. (vairāk…)

Apvedceļš uz dzīves noslēpumu

Jautājums: Es nesaprotu, kādā veidā cilvēcei ir kaitējusi zinātniskā attīstība?

Atbilde: Zinātne ir Radītāja meklēšanas veids, vadoties no pasaulīga saprāta. Mēs veicam dažādus pētījumus, eksperimentus ar savu piecu maņu orgānu palīdzību un meklējam augstāko spēku. Ikviens zinātnisks pētījums virzīts uz Radītāju, uz dzīves noslēpumu.

Tas liek secināt, ka mēs ceram izzināt augstāko spēku, radīšanas sistēmu, tās mērķi, mūsu eksistences un dzīves noslēpumu ar savu dzīvniecisko saprātu, saviem ķermeniskajiem maņu orgāniem? (vairāk…)

Zinātne mūs virza uz ciešanu ceļu

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 41. p. .: Sacīts: „Tie, kas Mani meklē, Mani atradīs” (Mishlei, 8.) Par to tiek jautāts Zoar Grāmatā: „Kur tiek rasts Radītājs?” Un viedie sacīja, ka Viņu var atrast tikai Torā.

Viņu vārdi ir labi jāsaprot. No pirmā acu uzmetiena, šķiet, ka Radītājs ir apslēpts tikai materiālajā, šīs pasaules pārejošajās vērtībās, kas atrodas ārpus Toras. Kā, tādā gadījumā, var teikt pretējo: ka tikai Torā Viņš slēpj Sevi?

Tas nozīmē, ka mēs nekad nespēsim atklāt pareizo sistēmu, autentiskos dabas spēkus, kuri mūs virza uz priekšu, augstāko vadību, augstāko spēku, kas darbojas radījumā, ja neapgūsim Toru, proti, kabalas zinātni pareizā veidā. Neviena materiālās pasaules zinātne nespēj mūs tam pietuvināt. (vairāk…)