Babilonas noriets, 6. daļa

Jautājums: Beidzoties globālajam vēstures posmam, mēs esam atgriezušies Babilonas strupceļā. Un sanāk, ka šajā strupceļā pasauli ir ieveduši tie paši ebreji, kuri spēlēja lielu lomu zinātniski tehniskajā progresā un tādējādi  paātrināja lietu?

Atbilde: Ja nebūtu Ābrama grupas, kas atradās kontaktā ar Augstāko spēku, ar dabas pozitīvo spēku un izzināja dabas līdzsvaru, līdzsvara zinātni, jo sastāvēja jau no diviem spēkiem (līdzsvara zinātne ir dzīves zinātne: pluss – mīnuss, uzsūkšana – izdalīšana utt.), tad caur ebrejiem pasaulē nebūtu nonākusi filozofija, zinātne un citas attīstības tendences.

Ja nebūtu grupas, kas saistīta ar garīgo, tad cilvēki uz zemes attīstītos tikai skaitliski, nevis caur izzināšanu, kvalitatīvi. Nebūtu ne ģeogrāfijas, ne vēstures, ne bioloģijas, ne zooloģijas, ne citu zinību nozaru par pasauli.

Un lieta šeit nav pašos ebrejos, bet tajā, ka pateicoties savai saiknei ar pozitīvo spēku, viņi var savienot sevī pozitīvo un negatīvo kopā, un tāpēc sajust dabu kā sistēmu.

Turklāt zinātne ir sistēmiska dabas izzināšana, tas var būt gan nedzīvais līmenis (fizika, ķīmija, kosmoloģija, astronomija utt.) vai augu, dzīvnieku līmenis (bioloģija, zooloģija, botānika u.c.). Zinātne pēta nedzīvo, augu un dzīvnieku dabu, bet psiholoģija – cilvēku.

Tādēļ, ja parakt dziļāk, tad aizraksies līdz ebrejiem, kuri ir likuši pamatus šīm zinātnēm. Par to, starp citu, raksta viduslaiku reliģiozie filozofi, kuri pētīja šo jautājumu: senie grieķi filozofijas pirmsākumus smēla no kabalas, un no filozofijas turpmāk izcēlās visas zinātnes.

Jautājums: Tātad viss zinātniski tehniskais progress ir caur Ābrama tautu izlaists cauri divu spēku savienojums: pozitīvā un negatīvā?

Atbilde: Jā, jo viss, ko mēs zinām, mēs zinām, izzinot līdzsvaru, dabas sistēmas. Dabas līdzsvara nosacījums ir princips „Mīli savu tuvāko kā sevi“, kad līdzsvaroti mijiedarbojas negatīvais un pozitīvais spēks. Starp tiem ir jūtams nākamais, Augstākais dabas spēks, ko dēvē par „Radītāju“.

Lūk, to neviens neizprot, izņemot kabalistus. Pašu līdzsvaru var izprast pēc metodes, kuru pasaulei atklāja ebreji, Izraēlas tauta.

Tātad dabiski, ka rezultātā mūs var vainot visā. Taču nav ļaunuma bez labuma – zinātnes tomēr dara savu darbu. Protams, tā nav augstāko pasauļu, cēloņa un mūsu pasaules vadības sistēmas izzināšana, tā ir tikai mūsu pasaules izzināšana. Tomēr galu galā zinātnes paātrina mūsu attīstību, un mēs ātrāk viļamies tajā, ko spējam izdarīt mūsu pasaules līmenī.

Šodien visas zinātnes atrodas strupceļā, un nekāda progresa vairs nebūs. Principā cilvēce vairs nevar “mehāniski” dziļāk izzināt pasauli, bet galvenais, neredz tajā vairs nekādu jēgu. Jo pasaule attīstās egoistiski, visa pamatā ir egoisms, vēlme, lai man būtu labāk. Es redzu, ka zinātne – kā dzīves, pasaules, sabiedrības un visa pārējā uzlabošanas līdzeklis – nepilda šo uzdevumu. Tieši otrādi, man no tās ir tikai sliktāk. Un tādējādi – kam man tāda zinātne? Mazāk zini – labāk guli…

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma “Babilona vakar un šodien”, 4.daļa, 27.08.2014.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: