Babilonas noriets, 2. daļa

Cilvēks piedzimst un attīstās egoistiski. Tā arī teikts: “Es radīju egoismu un dodu jums Toru tā izlabošanai” – tādēļ, ka tā dos jums gaismu, ar kuras palīdzību jūs varēsiet izlabot savu egoismu. Tā rodas divas līnijas, iekšējā darba divas puses: egoisms atsevišķi – kreisā puse un Tora – labā puse.

Jautājums: Vai tiešām es esmu tāds egoists, ka manī ir tikai negatīvais spēks? Un vai tiešām ar tādu vēstījumu var pievilināt sev auditoriju, kā to izdarīja Ābrams?

Atbilde: Acīmredzot viņš vienkārši izsvaidīja pa visu Seno Babilonu lapiņas. Ātri nodrukāja tās vietējā tipogrāfijā un izsvaidīja visiem babiloniešiem – pavisam tikai trim miljoniem iedzīvotāju – pieņemsim, no lidmašīnas. Un, lūk, viņi izlasīja rakstīto lapiņās un  ap Ābramu sapulcējās pieci tūkstoši cilvēku.

Taču, nopietni runājot, Ābrams bija liels garīgais vadītājs, augstākais priesteris, tā laika izcils zinātnieks. Un vēl viņš bija sava tēva, galvenā Babilonas ideologa, Teraha, dēls. Tādēļ viņam bija līdzekļi, zināšanas, spēks un sakari – visas iespējas, lai izplatītu savu vēstījumu. Tas viss ir nepieciešams mūsu pasaulē.

Un tā Ābrams izplatīja zināšanas un tāpēc viņam pievienojās cilvēki. Taču pievienojās tie, kuri juta, ka viņi vairs nevēlas vienkārši tāpat strādāt ar egoismu.

Citiem vārdiem, viņiem jau bija jauna sajūta – egoisma ļaunuma apzināšanās, viņi jau attīstījās un saprata, ka to nepieciešams līdzsvarot. Viņi ilgojās pēc otrā spēka, ar kura palīdzību var līdzsvarot egoismu. Radīt “dipolu” no pozitīvā un negatīvā spēka un tajā pastāvēt.

Viņi juta, ka pār viņiem valda viens vienīgs egoisms, ka viņi dzīvo tikai pateicoties tā negatīvajam spēkam. Esmu pārliecināts, ka tas viņus dzina depresijā. Tāpēc, ka viņi nejuta jebkādu baudu, piepildījumu no tādas dzīves, lai gan Senā Babilona bija attīstīta civilizācija. Ja cilvēks saprot, ka viņā darbojas un attīstās tikai negatīvais spēks, tad viņš nolēks no tilta vai debesskrāpja. Labākajā gadījumā ies uzpīpēt zālīti.

Cita lieta, ja līdzās šai sapratnei viņam atklājas iespēja gūt pozitīvo spēku. Ceļš sastāv no diviem punktiem un vektoru starp tiem. Tad, lūk, ir vajadzīgs otrais punkts, lai tev kaut mazliet “spīdētu” no kaut kurienes. Bez šī spīdējuma neizdzīvot: ”Šeit es nevaru palikt, – bet ko darīt tālāk? Harakiri?” Taču, ja kaut kas man iztālēm pamirdzēja, ja caur mākoņiem izlauzās saules stariņš – neko vairāk man nevajag.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma “Babilona vakar un šodien”, 4.daļa, 27.08.2014.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: