Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa

Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.

Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.

Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem.

Ābrama viedoklis bija citāds: mums to neizdosies izdarīt. Tā vai citādi, taču mums nāksies apvienoties. Un tādēļ jau tagad ir jānosprauž kurss uz vienotību, nevis atdalīšanos.

Rezultātā Nimronam sekoja trīs miljoni, bet Ābramam – tikai pieci tūkstoši cilvēku. Un šī mazā iztukšoto, neapmierināto ar vispārpieņemto koncepciju cilvēku grupa, kura nosauca sevi par “Israēlu”, devās prom no Babilonas, cilvēces vēstures dzīlēs. Mērojot gadus, gadsimtus, tūkstošgades, izjūtot ciešanas, tā virzījās pa savu ceļu līdz pat mūsdienām.

Jautājums: Vai šī grupa tika “izspiesta” no Babilonas un bija spiesta sākt savu virzību?

Atbilde: Es gan neteiktu, ka tā tika “izspiesta”. Spiediens sākās vēlāk, bet sākumā tā nebija.

Ābrams tai laikā bija liels Babilonas priesteris un viedais. Turklāt cilvēki, kuri pulcējās ap viņu, saprata, ka šī labošanās metode jeb jaunas dzīves metode, imponē viņiem ar savu iekšējo jēgu, ka tas nav vienkārši egoistisks apmāns, “šķiršanās”, izklīšana, izdzīšana pa dažādām vietām, iekšēja kustība. Viņos jau modās attiecīgais vēstījums, dvēseles sauciens, un viņi tam bija gatavi.

Cilvēce attīstās ne tikai tehniski – tā maina savus veidolus: vergturība, feodālisms, kapitālisms, sociālisms utt. Citiem vārdiem, tā mainās pēc formas, mainās pēc satura. Kvantitatīvs egoisma pieaugums tāpat pāriet arī jaunā kvalitātē.

Tad lūk, Ābrama sekotāji sajuta, ka vienkārši egoistiski attīstīties viņi nevar, ka viņiem ir nepieciešams pāriet uz pilnīgi citu līmeni, “palekties” uz nākamo pakāpienu. Tādēļ viņi sekoja Ābramam, kurš imponēja viņu iekšējam pieprasījumam.

Turpinājums sekos…

No TV programmas “Babilona vakar un šodien”, 27.08.2014

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: