No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Pēc tam, kad Radītājs redz, ka cilvēks ir pabeidzis savu pūliņu mēru un pabeidzis visu, ko viņam nācās veikt, pateicoties savai izvēlei un ticības stiprināšanai pret Radītāju, tad Radītājs viņam palīdz, un cilvēks izpelnas mūžīgās vadības izzināšanu, tas ir, Viņa vaiga atklāsmi, atgriežoties un saplūstot ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli.

Šajā gadījumā nav nekādas protekcijas un nav ko gaidīt, ka Radītājs zaudēs pacietību un Viņš par mums apžēlosies kā sirsnīgs tēvs. Nevajag gaidīt, ka Radītājs izrādīs žēlsirdību un sapratīs mūsu stāvokli, jutīsies aizkustināts no mūsu asarām un piedos mums pielikto pūliņu trūkumu.

Proti, bezjēdzīgi ir cerēt, ka darba vietā var nedaudz nogaidīt, paraudāt un viss izdosies pats no sevis. Parasti mūsu pasaulē cilvēks cer tieši uz šādu attieksmi pret sevi no citiem cilvēkiem un Radītāja. Taču šajā gadījumā tas nenotiks.

Nepieciešams izpildīt tev atvēlēto pūliņu normu. Un lai tās patiešām būtu pūles, proti, centieni izveidot savu garīgo tilpni atklāsmei. Kā sacīts: „Ir dots likums un to nepārkāpt”. Ja tev ir tilpne/ vēlme, kas sastāda „10 gramus”, kas atbilst pirmajai pakāpei, kas nepieciešama Radītāja atklāšanai, tad tu sajutīsi Viņa klātbūtni.

Taču pašreiz tava vēlme mazāka par „10 gramiem”, tu atrodies zemāk par jūtības slieksni un nespēj sajust Radītāju. Tas nozīmē, ka Radītājs ir apslēpts. Atbilstoši šādam principam darbojas visi sajūtu orgāni, ietverot garīgo.

Uztvere garīgajos sajūtu orgānos dalās 125 pakāpēs, kas iekšēji dalās vēl daudzos apakšlīmeņos. Lai kas būtu, taču mums nepieciešams sasniegt jūtības līmeni, kas atbilst pirmajai pakāpei. Un tas ir atkarīgs no mūsu pūliņu mēra, pateicoties kuriem mēs paaugstinām savu jūtīgumu, tas ir, paplašinām savu tilpni.

Tas ir jūtīgums pret atdeves īpašību, jo Radītājs taču ir atdeve, mīlestība, savienība. Tādā veidā Viņš mums atklājas. Tas nozīmē, ka mums jāsagatavo tam atbilstoša atdeve, mīlestība, savienība sevī. Pat ne tikai tieši sasniegt šīs īpašības, bet vienkārši vēlēties tās iegūt. Ja mūsu vēlme ir virzīta tieši uz to un tai ir pietiekams spēks, tad mēs sākam atklāt Radītāju. Lūk, arī viss.

Tas līdzinās redzes pārbaudei pie okulista: „Vai šos burtus redzi?” – „Nē!” – „Un vai tagad redzi?” – „Jā!” Ikvienam  maņu orgānam ir jūtīguma slieksnis un ja tas tiek sasniegts, piepeši notiek atklāsme.

No nodarbības: no raksta „Priekšvārds TES”, 29.08.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →