Monthly Archives: oktobris 2014

Babilonas noriets, 6. daļa

Jautājums: Beidzoties globālajam vēstures posmam, mēs esam atgriezušies Babilonas strupceļā. Un sanāk, ka šajā strupceļā pasauli ir ieveduši tie paši ebreji, kuri spēlēja lielu lomu zinātniski tehniskajā progresā un tādējādi  paātrināja lietu?

Atbilde: Ja nebūtu Ābrama grupas, kas atradās kontaktā ar Augstāko spēku, ar dabas pozitīvo spēku un izzināja dabas līdzsvaru, līdzsvara zinātni, jo sastāvēja jau no diviem spēkiem (līdzsvara zinātne ir dzīves zinātne: pluss – mīnuss, uzsūkšana – izdalīšana utt.), tad caur ebrejiem pasaulē nebūtu nonākusi filozofija, zinātne un citas attīstības tendences. (vairāk…)

Babilonas noriets, 5. daļa

Mūsdienās, ir beidzies lineārais egoistiskās attīstības process, un mēs no jauna esam savienojušies laikmetīgā izskata Babilonā, izveidojot globālu tīklu apkārt visai Zemei. Babilona ir vērsusies plašumā pa visu pasauli.

Kopīgais egoisms, kurš valda pār visiem, ir šodienas Nimrods. Tagad tikai vajag, lai atnāktu Ābrams un teiktu: “Ir izeja”. Jo visi pārdzīvo milzīgas bailes – no tā, ka var iznīcināt viens otru, vienkārši aprīt. Taču galvenais – bezizeja: tu dzīvo un neieredzi šo savas eksistences faktu.

Jautājums: Tomēr senos laikos Ābramu sadzirdēja tikai pieci tūkstoši cilvēku… (vairāk…)

Babilonas noriets, 4. daļa

Jautājums: Pēc tam, kad egoisma uzplaiksnījums piespieda babiloniešus izklīst pa pasauli, cilvēce attīstījās tikai ar šī negatīvā spēka palīdzību?

Atbilde: Nav tā, ka cilvēkā vispār nebūtu pozitīvā spēka, tas ir katrā cilvēkā, tikai skaidri neizpaužas, nevirza viņu uz priekšu.

Ābrama sekotāji no Nimroda sekotājiem atšķīrās ar to, ka viņos izpaudās divi spēki: izteikts egoisms un neskaidra tieksme pēc kaut kā – pēc atdeves īpašības, mīlestības. Tikai viņi vēl nejuta, ka tas tā ir – sākumā viņi vienkārši meklēja dzīves jēgu. Tā izpaužas otrais spēks – dzīves jēgā, kas augstāka par Zemi, augstāka par egoismu. (vairāk…)

Babilonas noriets, 3. daļa

Nav tā, ka vairākums babiloniešu nepiekrita Ābramam, taču viņi nesajuta, ko tas viņiem nozīmē. Tikai pieci tūkstoši cilvēku sajuta, ka Ābrams viņu dzīvē ienes gaismu, velk tos uz priekšu, ka viņš var būt viņu gans, līderis, vadītājs, – un devās ar viņu. Viņi juta, ka virzās uz to pašu gaismas stariņu, neklanoties savam elkam, bet sekojot viņam kā vadītājam.

Viņš deva tiem nedaudz ”nobaudīt” pozitīvo spēku. Un viņi saprata, ka ejot kopā ar viņu, šo spēku var realizēt, sasniegt, izprast, atklāt. Turpmāk šis spēks tiks dēvēts par Radītāju. (vairāk…)

Babilonas noriets, 2. daļa

Cilvēks piedzimst un attīstās egoistiski. Tā arī teikts: “Es radīju egoismu un dodu jums Toru tā izlabošanai” – tādēļ, ka tā dos jums gaismu, ar kuras palīdzību jūs varēsiet izlabot savu egoismu. Tā rodas divas līnijas, iekšējā darba divas puses: egoisms atsevišķi – kreisā puse un Tora – labā puse.

Jautājums: Vai tiešām es esmu tāds egoists, ka manī ir tikai negatīvais spēks? Un vai tiešām ar tādu vēstījumu var pievilināt sev auditoriju, kā to izdarīja Ābrams?

Atbilde: Acīmredzot viņš vienkārši izsvaidīja pa visu Seno Babilonu lapiņas. Ātri nodrukāja tās vietējā tipogrāfijā un izsvaidīja visiem babiloniešiem – pavisam tikai trim miljoniem iedzīvotāju – pieņemsim, no lidmašīnas. Un, lūk, viņi izlasīja rakstīto lapiņās un  ap Ābramu sapulcējās pieci tūkstoši cilvēku. (vairāk…)

Babilonas noriets, 1. daļa

Jautājums: Uz īsu brīdi pārcelsimies uz momentu, kad sāka veidoties ebreju tauta un pievienosimies Ābrama grupai, kas izgāja no Babilonas un atbilstoši mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu principam dodas uz Erec Israel – Izraēlas zemi. Vai visi šie cilvēki jau bija sasnieguši  garīgo pakāpi? Varbūt ar garīgo izzināšanu ir apveltīti tikai viņu līderi?

Atbilde: Visa tauta zināja, kurp tā iet un izjuta iekšējas izmaiņas. Taču viņu savstarpējā saikne principā vēl nebija tik augstā egoistiskā līmenī, lai tajā parādītos augstākā gaisma, kas dod iekšējo izzināšanu. Viņiem bija tikai kopēji mirdzumi. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 5. daļa

Jēkabs kopā ar dēliem pēc tam ienāca Ēģiptē un tur mira. Tāpēc, ka no Ēģiptes atdzimst ne sākotnējais punkts – no šī punkta atdzimst jau vesela sistēma. Viņi to sāk veidot tieši Ēģiptē, tas ir, no sadrumstalota, šausmīga stāvokļa, tūkstošreiz sliktāka salīdzinājumā ar Babilonu.

Būtībā tā ir tā pati Babilona, tikai vēl briesmīgākā sadrumstalotībā. Nimroda vietā – Faraons, bet Ābrama vietā – Mozus. Vēsture atkārtojas, tikai jau citā riņķojumā. Tā sākās augoša, milzīga egoisma labošana jaunā līmenī, ko tagad dēvē par “Ēģipti”. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 4. daļa

Jautājums: Atgriezīsimies pie iekšējās satuvināšanās etapiem starp cilvēkiem. Kā tas notiek?

Atbilde: Pirmais etaps – kad es nevēlos izmantot citus: otru cilvēku, jebkuru biedru no savas tautas, tas ir, no tās grupas, ar kuru mēs mērojam ceļu uz garīgo ideālu – uz principu “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Paceļoties uz šo pakāpienu, es jūtu, ka nevēlos darīt otram neko sliktu, man nav sliktu domu par viņu. Es varu sevī pārvarēt egoismu, noturēt sevi visās tā izpausmēs un visa mana enerģija tiek virzīta uz to, lai varētu būt absolūti neitrāls pret cilvēkiem. Vēlēties savienoties ar viņiem, vēlēties būt kopā ar viņiem. Tas ir, es nekādā veidā nedomāju, nerūpējos par sevi pretēji visiem pārējiem. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 3. daļa

Jautājums: Ko sevī ietver darbs attiecībā uz principu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

Atbilde: Ceļā uz šādu stāvokli ir ļoti daudz etapu, daudz pakāpienu. Tā ir kabalas zinātnes sistēma.

Sākotnēji cilvēks vienkārši tiecas uz saikni ar citiem. Ir visdažādākie speciālie vingrinājumi: kopā sēdēt, ieturēt maltītes, sapulces, sarunas par satuvināšanos – pagaidām, it kā tikai teorētiski. Patlaban šeit ir maz prakses, jo cilvēki, atrodoties pirmajos pakāpienos, vēl ļoti vāji jūt sevī kustību, aizrautību, uzstājīgu nepieciešamību apvienoties vienam ar otru. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 2. daļa

Jautājums: Torā ir teikts, ka Radītājs norādīja Ābramam, uz kuru zemi no Babilonas viņam ir jādodas. Tātad viņš jau sākotnēji zināja, kurp iet?

Atbilde: Nē. Jo runa nav par koordinātēm ģeogrāfiskajā kartē. Abstrahējoties no tūkstoš gadu vēstures, mēs abstrahējamies arī no zemes virsas kilometriem. Laiks un attālums šeit nevalda.

Kad cilvēka iekšējā sajūta, kas dēvēta – “viņa Radītājs”, saka, pie kā vērsties, kurp iet, tas nozīmē, ka viņam jāvirzās, nevis uz citu teritoriju, uz jaunu dzīvesvietu, bet gan uz nākamo garīgo stāvokli, kas tiks dēvēts par “Israēla zemi”. (vairāk…)