Dziesma „Pateicos par manas dvēseles glābšanu” („Ki Hilatzta Nafshi”) ir dziesma – pateicība par to, ka cilvēks beidzot ir atradis atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu, paceļoties uz līmeņiem, kuros tika radīts, – augstāk par mūsu pasauli.

Mūsu dvēsele formējas augstākajos informacionālajos līmeņos, tāpat kā formējas jaundzimušā ķermenis mātes miesās. Pakāpeniski formējoties, dvēsele sāk nonākt lejup, kļūst raupja, ietērpjoties apvalkos, kas kļūst arvien tuvāki matērijai, līdz ienāk materiālajā ķermenī.

Tāpēc garīgās izzināšanas mērķis – pacelties augšup, sasniedzot tos līmeņus, kuros sāka formēties tava dvēsele. Tur tu sāc izzināt dvēseles sakni, pamatu: kāpēc tev ir tieši tāds liktenis; kas tev ir paredzēts ne tikai šajā dzīvē, bet visā pārdzimšanu riņķojuma sērijā, līdz tu pilnībā realizēsi savu garīgo potenciālu un virzīsi dvēseli uz iepriekš paredzēto stāvokli.

Dvēseles saknes izzināšana sniedz cilvēkam atbildi uz jautājumu, kā dzīvot. Tas ir ļoti savarīgi, īpaši mūsdienās, kad jūtamies pilnīgi pazuduši un nezinām, ko ar sevi darīt.

Šī dziesma ir pateicība par to, ka Radītājs tevi ir pacēlis līdz tavas dvēseles saknei, devis tev iespēju izzināt dvēseli.

Šī dziesma – par satuvināšanos ar augstāko spēku, ar dvēseles sakni, ar augstāko izzināšanu, kad cilvēks uzsāk dialogu ar Radītāju un dzird, kā Radītājs viņu aicina: „Tuvinies Man”.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 09.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Mūzika un dziesmas | Add Comment →