Jautājums: Vai iepriekš Israēls bija novadījis gaismu pasaulēs?

Atbilde: Israēls nekad nav novadījis gaismu pasaulēs, jo tas nebija Israēla pienākums. Mēs esam attīstības procesā, kas sācies no Ādama Rišona laikiem, tas kalpoja par sagatavošanās procesu.

Pēc tam Ābrams sāka organizēt pirmo grupu no visas cilvēces. Viņš nāca klajā ar aicinājumu un sāka apmācīt babiloniešus, sarakstīja grāmatas, kā raksta Rambams.

Viņš ne tikai aizveda viņus no Babilonas pastaigā uz Kanānas zemi, bet veica lielu garīgo darbu un izskaidrojumu. Man šķiet, ka viņš nestrādāja viens pats, bet līdzās viņam bija daudz palīgu, kas strādāja ar viņu kopā Lai gan par to nav nekur rakstīts. Taču Ābrams ir veselas dzimtas, Ābrama māju simbols. Viņš veica milzīgu darbu Babilonā. Nebija neviena babilonieša, kurš būtu palicis neziņā.

Rambams raksta: „Ābrams paziņoja, ka pasaulē pastāv tikai viens vienīgs Radītājs, kura labā ir jāstrādā. Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, līdz sapulcēja sev apkārt daudzus sekotāju tūkstošus, kuri dēvēja sevi par Ābrama skolas piekritējiem. Ābrams iedēstīja viņu sirdīs šo dižo principu, sarakstīja grāmatas un šī ideja attīstījās, un stiprinājās Jēkaba dēlos un viņu sekotājos, un tādējādi pasaulē radās tauta, kas zina Radītāju”.

Proti, tas ir vesels process un diezgan ilgs. Bija nepieciešams laiks, lai Ābrams organizētu savu grupu, sapulcējot ap sevi tūkstošus mācekļu. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas atradās tajā pašā pakāpē, kurā darbojās Ābrams, saņēma viņa vēstījumu un arī sāka darboties.

Babilona sevi izlaboja. Viens pievienojās Ābramam un devās aiz viņa, bet cits saskaņā ar savu vēlmi nolēma paiet tālāk no Ābrama. Tāpat kā šodien, katrs realizē savu vēlmi un izvēlas savu ceļu.

Pēc tam, saskaņā ar savām vēlmēm, viņi  izklīda visos virzienos, sapulcējās dažādās grupās, tautās. Šādā veidā pasaule dzīvo arī šodien. Taču Ābrama grupai bija sevi jārealizē un tāpēc viņi uzbūvēja Pirmo Templi – savas labošanās pirmo garīgo pakāpi.

Pēc tam viņi acumirklī sāka krist, jo garīgajā pasaulē, līdzko tu sasniedz kādu pakāpi un to realizē, momentāni sākas jauns stāvoklis. Tāpēc viņi sāka nolaisties: nonāca Babilonas trimdā un no jauna atgriezās Izraēlas zemē, lai izveidotu tilpni Hasadim līmenī – Otro Templi.

Arī šis Templis tika nopostīts. Rabīns Akiva zināja, ka tam lemts notikt. Viņš smējās, atrodoties uz Otrā Tempļa drupām, priecājoties par to, ka pienācis laiks, lai sasniegtu beigu labošanos.

No vienas puses, bija nepieciešams aicināt mīlēt vienam otru kā sevi pašu. Un viņiem bija pienākums noturēties šajā mīlestībā un vienotībā. Proti, viņš skuma pēc saviem mācekļiem, kuros bija ļoti daudz ieguldījis, bet viņi krita nemotivēta naida stāvoklī. Taču viņš zināja, ka tam lemts notikt un priecājās, ka pienācis nākamā etapa laiks – labošanās laiks.

No sagatavošanās nodarbībai, 23.07.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana, Senā Babilonija | Add Comment →